Pērn par 3% palielinājies darba negadījumu skaits 0
Pērn Latvijā par 3% palielinājies darba negadījumu skaits, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) operatīvie dati.
Aizvadītajā gadā notikuši kopumā 1594 darba negadījumi, no kuriem 1346 bijuši nesmagi, 219 – smagi un 29 – letāli. Salīdzinoši 2012.gadā tika reģistrēti 1546 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 1292 nesmagi, 219 – smagi un 35 – letāli.
Nelaimes gadījumu skaita palielinājumu veicinājis nesmago darba negadījumu pieaugums par 3%. Smago negadījumu skaits pērn nav mainījies, bet letālo – samazinājies par 17%.
Būtiski pagājušajā gadā palielinājies negadījumu skaits mazumtirdzniecības nozarē – par 44%. Kopumā nozarē notikuši 169 nelaimes gadījumi.
Ja 2011. un 2012.gadā mazumtirdzniecībā netika reģistrēts neviens letāls nelaimes gadījums, tad pērn tie bijuši pieci. Smago nelaimes gadījumu skaits, salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis no septiņiem līdz 14, bet nesmago – no 110 līdz 150.
Vidējais nozarē smagi cietušā darbinieka vecums bijis 41 gads, cietuši gan vīrieši, gan sievietes, visbiežāk veikala darbinieki – pārdevēji, apkopēji, noliktavas darbinieki. Cietušajiem bijis vidēji vismaz septiņu mēnešu darba stāžs, viņi strādājuši ar rakstveidā noslēgtu darba līgumu. Nereti konstatēts vismaz 0,2 promiļu alkohola reibums.
Bieži nozarē strādājošie cietuši no trieciena, sitiena, grūdiena vai spēriena, piemēram, kāds pircējs ar pudeli iesita pārdevējam pa roku, vai pārdevējs tika piekauts, kad zagļi mēģināja nozagt preces. Biežs traumējošs faktors bijusi arī fiziska spriedze skeleta-muskuļu sistēmā, piemēram, sastiepumi un izmežģījumi.
Darbinieki cietuši arī saskarsmē ar asu priekšmetu, krituši no augstuma vai vienkārši pakrituši, dažādās iekārtās iespieduši kājas vai rokas, apdedzinājušies ar karstiem priekšmetiem un guvuši cita veida traumas.
VDI mudina visus darba devējus pārliecināties, vai uzņēmumā pēdējā gada laikā ir veikta darba vides risku novērtēšana, vai nodarbinātie šajā laikā ir instruēti un apmācīti par drošiem darba paņēmieniem un pareizu darba aprīkojuma lietošanu, vai darba vietas ir iekārtotas un darba apstākļi tiek nodrošināti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tāpat jāpārliecinās vai nodarbinātajiem ir veiktas obligātās veselības pārbaudes, vai tiek piešķirti pārtraukumi darbā un ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi, tiek precīzi uzskaitīts darba laiks un darba samaksa tiek aprēķināta atbilstoši Darba likuma prasībām.
Dažādus informatīvos materiālus par darba aizsardzības jautājumiem VDI aicina meklēt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājaslapā “www.osha.lv”.
