883 cilvēki – pērn oficiāla nāvessoda izpilde sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā 18
Visā pasaulē 2022. gadā nāvessods tika izpildīts vismaz 883 cilvēkiem, norāda organizācija Amnesty International — tas ir lielākais reģistrētais nāvessodu skaits piecu gadu laikā. Irānā un Saūda Arābijā tika izpildīti daudzi nāvessodi, tostarp politieslodzītajiem, par to raksta Deutsche Welle.
Irāna ir viena no pasaulē pārmērīgākajām nāvessoda izmantotājām. Tas ir atspoguļots cilvēktiesību organizācijas Amnesty International jaunākajā ziņojumā, kurā ir ietverti nāvessodi un nāvessodu izpilde 2022. gadā.
“Irānas režīms baidās par savu varu,” analizē Renata Alta, vācu politiķe no neoliberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP), viņa vada Vācijas parlamenta Cilvēktiesību un humānās palīdzības komiteju. “Tāpēc
Pretējā gadījumā nāvessods tiks izpildīts vēl vairāk cilvēku,” teikts Altas rakstiskā paziņojumā DW. Daudzi likumdevēji Vācijā un ārvalstīs ir uzņēmušies līdzīgu politisko sponsorēšanu ieslodzītajiem Irānā un citās valstīs.
Arī otrpus Persijas līcim nāvessodos bojāgājušo skaits ir pieaudzis. Saūda Arābijā 2021. gadā nāvessods tika izpildīts 196 cilvēkiem.
ziņojuma prezentācijas laikā sacīja Amnesty ģenerālsekretāre Agnesa Kalamara. Tas nozīmē, ka Irāna un Saūda Arābija kopā veic vairāk nekā 80% reģistrēto nāvessodu visā pasaulē.
Kopumā 2022. gadā 20 dažādu valstu valdību apstiprināto nāvessodu laikā tika cilvēkiem nocirstas galvas, tika pakārti, nošauti vai saindēti. 883 – tas ir lielākais nāvessodu skaits pēdējo piecu gadu laikā un krass pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu: vairāk nekā 300 gadījumi jeb par vairāk nekā 50% vairāk.
Tas pats attiecas uz Vjetnamu. Skaitļos nav iekļauta arī Ziemeļkoreja, kur aizdomas, ka arī tur nāvessods tiek piemērots pārmērīgi.
Nāvessods tiek izmantots arī valstīs, kuras Vācija raksturo kā savus partnerus, piemēram, Japānā, ASV un Singapūrā. Ikreiz, kad Vācijas parlamenta Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas pārstāvis Boriss Mijatovičs izsaka kritiku par nāvessodu šo valstu pārstāvjiem, viņš bieži saņem vienu no divām reakcijām: “Vai nu persona, ar kuru es runāju, ir apmulsusi, un jūtas vainīgs, vai arī viņi izrādās ļoti pašpārliecināti tādā nozīmē, ka “ko jūs, rietumnieki, man mēģināt pateikt?”” DW sacīja Zaļās partijas parlamentārietis.
sacīja Mijatovičs, piebilstot, ka, viņaprāt, Vācijas politiķiem tas ir pienākums. “Mēs esam aicināti veicināt šīs debates. Īpaši valstīs, kur nāvessods ir paredzēts ne tikai par vissmagākajiem noziegumiem, bet arī daudziem citiem. Piemēram, Irānā: “noziegumi pret Dievu” — tas ir ļoti, ļoti apšaubāms nāvessoda iemesls.”
“Fakts, ka dažas valstis iekļauj un izmanto nāvessodu kā ierastu krimināltiesību daļu, pārkāpj Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskās tiesības,” sacīja Alta.
Turklāt Alta ir pārliecināta, ka noziedznieku sodīšanai ar nāvi nav preventīvas ietekmes. “Tas nesamazina slepkavību skaitu, kā arī neizraisa ar narkotikām saistīto noziegumu samazināšanos,” viņa piebilda.
Sjerraleone un Centrālāfrikas Republika pilnībā atcēla nāvessodu. Ekvatoriālā Gvineja un Zambija to ir atcēlušas, cik vien iespējams, bet to pilnībā nelikvidējot, un Libērija un Gana jau gatavojas atteikties no nāvessoda.
Līdz 2022. gada beigām nāvessodu bija atcēlušas pavisam 112 valstis. Decembrī gandrīz divas trešdaļas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu, 125 valstis, balsoja par moratoriju tā izmantošanai.