Pērn nodarbinātības pieaugums bijis straujākais kopš 2013.gada 0
2018.gadā nodarbinātības pieaugums bijis straujākais kopš 2013.gada, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā uzsvēra, ka straujā ekonomikas izaugsme 2018.gadā turpināja atspoguļoties darba tirgū. “Pretēji pieņēmumiem par ierobežotajiem darbaspēka resursiem, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedza 909 400, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādot visai spēcīgu pieaugumu par 14 600 jeb 1,6%. Savukārt bezdarba līmenis samazinājās vēl straujāk nekā iepriekšējā gadā, 2018.gadā kopumā veidojot 7,4%. Tas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā,” informēja FM.
Augot pieprasījumam pēc darbiniekiem, kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pērn ir uzrādījis straujāko kāpumu kopš 2013.gada. Darbaspēka apsekojuma dati parāda, ka lielākais nodarbināto skaita pieaugums 2018.gadā bijis būvniecībā, tirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā. Iepriekš publicētie dati par aizņemtajām darba vietām spēcīgu nodarbinātības pieaugumu uzrādīja arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur aizņemto darba vietu skaits 2018.gada trešā ceturkšņa beigās bija attiecīgi par 6,6% un 5,5% lielāks nekā pirms gada. Aizņemto darba vietu skaits būvniecībā tajā pašā laikā bija palielinājies par 5,3%. Savukārt neliels aizņemto darba vietu skaita samazinājums pērn bijis finanšu pakalpojumu, transporta un energoapgādes nozarēs.
“Saglabājoties negatīvām demogrāfiskajām tendencēm, kopējo straujo nodarbināto skaita pieaugumu pērn veicinājusi emigrācijas mazināšanās un īpaši iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija jau 69,7% no visiem 15-74 gadus vecajiem iedzīvotājiem. Tas ir vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijā. Arvien augstāko līdzdalību darba tirgū veicina gan augošais pieprasījums pēc darbiniekiem un algu līmenis, kad vidējā darba samaksa pērn pieauga straujākajā tempā kopš 2008.gada, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskā paaugstināšana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem,” skaidroja ministrijā.
Līdz ar spēcīgo ekonomikas izaugsmi pērn bija vērojams arvien augošs pieprasījums pēc darbiniekiem, aktualizējot bažas par darba tirgus pārkaršanu un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits 2018.gada laikā ļoti strauji pieauga, gadā kopumā iepriekšējā gada līmeni pārsniedzot divas reizes, un atsevišķos mēnešos pietuvojoties 2007.gada pirmskrīzes laika maksimumam pāri par 20 000. Tomēr gan spēcīgais nodarbināto skaita pieaugums, gan detalizētāki dati par esošo bezdarbnieku kvalifikāciju un nepilnu darba laiku strādājošajiem, kas vēlētos strādāt pilnu slodzi, norāda, ka esošie darbaspēka resursi Latvijā vēl nav pilnībā izsmelti.
Kopējais bezdarbnieku skaits 2018.gadā samazinājās par 14,8% līdz 72 800, uzrādot straujāko kritumu kopš 2013.gada. Tomēr starp pašreizējiem bezdarbniekiem ir vēl 8600 speciālistu, 10 800 kvalificētu strādnieku un amatnieku un 2500 vadītāju, par kuriem kopumā nevarētu uzskatīt, ka viņu prasmes ir darba tirgum strukturāli nepiemērotas. Tāpat papildus resurss darba tirgum ir nepilnu laiku strādājošie, no kuriem 24 000 ir norādījuši, ka ir gatavi un vēlas strādāt vairāk.
“Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn ir strauji samazinājies, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur tas 2018.gadā bija attiecīgi 5,4% un 6,2%. Ja Igaunijā bezdarba līmenis jau sākotnēji bijis būtiski zemāks nekā Latvijā, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā, kas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās,” norādīja ministrijā.
Pēc FM jaunākajām prognozēm, 2019.gadā, ekonomikas izaugsmei kļūstot mērenākai, bezdarba līmenis turpinās pazemināties, bet nedaudz lēnākos tempos, – līdz 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šogad gaidāms arī nodarbināto iedzīvotāju skaita neliels pieaugums – par 0,5%, salīdzinot ar 2018.gadu, jo spēcīgāku kāpumu turpina ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināts 909 400 jeb 64,5% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā audzis par 14 600.
