Pērn mazinājusies emigrācija – no Latvijas aizbraukuši 22 600 iedzīvotāju 4
Pērn emigrācijā devušies 22 600 Latvijas iedzīvotāju jeb par nepilniem trim tūkstošiem mazāk cilvēku nekā 2012.gadā, kad no Latvijas izbrauca 25 200 cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Pēc CSP aprēķiniem, laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 000 cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja nedaudz vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. CSP maijā publicētie dati gan liecina, ka iedzīvotāju skaits noslīdējis zem diviem miljoniem.
Arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013. gadā Latvijas iebrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2 600 mazāk nekā 2012. gadā. Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8 299 cilvēki, kas ir par 5 000 mazāk nekā 2012. gadā.
Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14 300 jeb 0,7%, kas ir par 2 400 vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11 900 jeb 0,6%.
Apkopotie dati liecina, ka no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju galvenie galamērķi ir Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31,0%
2013. gadā 92,7% no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi – 84,9%, Latvijas nepilsoņi – 7,8%), savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1% aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65% no imigrantu skaita: 57,5% bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4% – Latvijas nepilsoņi.
Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10 800 jeb 47,8% no kopējā emigrantu skaita, bet krievi – 7 100 jeb 31,3%, savukārt no imigrantiem – 3 100 jeb 37,1% bija latvieši un 2 500 jeb 29,8% – krievi.
2014. gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9% no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti – 1,3% no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits – latviešu skaits migrācijas dēļ samazinājās par 0,6%, bet krievu skaits – par 0,9%.
Lielākā daļa no visiem emigrantiem – 18 700 jeb 82,8% – bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), savukārt 2012. gadā šis rādītājs bija 81,3%. Satraucoši ir tas, ka gandrīz 23% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4 300 bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nesamazinās (2012. gadā aizbrauca 4 200 jauniešu 15–24 gadu vecumā).
No kopējā imigrantu skaita 6 400 jeb 77,4% bija iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), no kuriem 864 jeb 13,4% bija jaunieši (15–24 gadi).
Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecuma (15–61 gads) emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15–24 gadus vecu emigrantu bija pat piecas reizes vairāk (2012. gadā attiecīgi 1,8 un 2,7 reizes vairāk).
Migrācijas teritoriālā sadalījuma analīze liecina, ka 44,8% starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējās Rīgu, turpretī rīdzinieki veidoja 32,8% no starptautisko emigrantu kopskaita.
Pierīgas reģionā apmetās 16,6% starptautisko imigrantu, bet 15,2% no emigrantiem bija no Pierīgas. Iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Rīgas un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 3 700 un 2 600.
Savukārt, vērtējot pēc iedzīvotāju īpatsvara attiecīgā reģiona iedzīvotāju kopskaitā 2013. gada sākumā, visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ samazinājās Kurzemes un Latgales reģionā – attiecīgi par 1,0% un 0,9%.
2013. gadā iekšējās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Rīgā pieauga par 1 725 cilvēkiem. Arī dažos Pierīgas novados 2013. gadā bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo – Ikšķiles (+165 cilvēki), Mārupes (+110), Ādažu (+89), Babītes (+75) un Carnikavas (+3) novadā, kā arī Kurzemes reģiona Mērsraga novadā (+5).
