Pērn ”Latvijas dzelzceļš” no valsts budžeta turpmākās darbības nodrošināšanai saņēma 76 miljonus 10
”Latvijas dzelzceļš” pārsūdzējis tiesā Konkurences padomes uzlikto turpat 6 miljonu sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. Uzņēmuma vadība pārmetumus uzskata par nepamatotiem. Tā norāda, ka iespaidīgo naudu samaksās visi nodokļu maksātāji.
Konkurences padomes vēsturē ir gadījumi par soda samazināšanu pat uz pusi, taču šoreiz šāds piedāvājums nav izskanējis. Konkurences uzraugi apgalvo, – ja sodu piemērotu Eiropas komisija, tas varētu būt vēl lielāks.
”Latvijas dzelzceļa” koncerns vienlaikus ir valsts infrastruktūras uzturētājs un spēlētājs komerciālo pārvadājumu tirgū. Kravas pa dzelzceļu ved tikai četri uzņēmumi. Visvairāk līdz pat 80% no kopējā tirgus nodrošina ”Latvijas dzelzceļa” meitas kompānija ”LDz Cargo” .
”LDz Cargo” vienīgais drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šo teritoriju, pārvadātāji tālāk uz citām vietām Latvijā netiek. Ja klienti vēlas nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, tad neizbēgams sadarbības partneris pierobežā ir ”LDz Cargo”, kas brīvi var noteikt pārvadājuma maksu. Tāpēc uzņēmums spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu.
Pirms trim gadiem sūdzību par iespējamu ”Ldz Cargo” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gan Konkurences padomē, gan Eiropas komisijā iesniedza privātais pārvadātājs ”Baltijas ekspresis”.
AS ”Baltijas ekspresis” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze 2019.gada maijā norādīja: Situācijā, ka atnāk faktiski mans klients pie “LDz Cargo”, viņi var pateikt: OK, jūs esat šeit, ja vedīsiet ar mums no robežas līdz pat Ventspilij, mēs jums iedosim zemāku tarifu.
Ja jūs brauksiet ar “Baltijas ekspresi”, tad tādā gadījumā mēs jums līdz Daugavpilij iedosim ļoti lielu tarifu, kas padarīs savukārt “Baltijas ekspreša” transportēšanu no Daugavpils bezjēdzīgu. Tāda tā reālā situācija.”
Konkurences padome pēc divu gadu izmeklēšanas atzinusi, ka ”LDz dzelzceļa” meitas uzņēmums ir apgrūtinājis konkurentu darbību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Tāpat visā Latvijas teritorijā nepamatoti noteikusi maksu par privātpersonām piederošu kravas vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem. Par šiem diviem pārkāpumiem uzlikts turpat 5 694 174 eiro sods.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda: “Jautājuma pamatotība ir skaidrojama ne tikai ar konkurences kropļošanu Latvijā, bet arī vispār tirgus liberalizāciju Eiropas savienībā. Par to notiek plašas diskusijas. Līdz ar to Konkurences padome veica tirgus izpēti un lietas ietvaros vērtēja “LDZ Cargo” darbības. Kā rezultātā tika konstatēti šie divi pārkāpumi.”
”Latvijas dzelzceļš” Konkurences padomes atklātajiem pārkāpumiem nepiekrīt un uzlikto naudas sodu uzskata par pārāk bargu. Patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam esot neierobežotas tiesības nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus.
VAS ”Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs saka: “Sods šajā gadījumā ir uzlikts meitas kompānijai, bet mums tas sods jāpilda solidāri. Tas nozīmē, ka mēs kā mātes kompānija nesaņemtu par kaut kādu laika periodu dividendes.
Savukārt, nesaņemot šīs dividendes ”LDZ” kā infrastruktūras uzturētājam, būtu apgrūtināta finanšu līdzsvara nodrošināšana, un mums būtu jāgriežas pie valsts ar lūgumu to nodrošināt, jo tas mums ir paredzēts daudzu gadu līgumā, kas ir noslēgts ar valsti. Līdz ar to – tā atkal būtu nodokļu maksātāju nauda.”
”Latvijas dzelzceļš” šobrīd piedzīvo krīzi, jo Krievija stratēģiski izvēlējusies attīstīt pati savas ostas, un kravu apjoms pērn kritās uz pusi. Uzņēmums jau atlaidis divus ar pusi tūkstoš darbinieku, un strādājošo skaita samazināšana plānota arī šogad. Valsts nāca palīgā ”Latvijas dzelzceļam”, un pērn no valsts budžeta turpmākās darbības nodrošināšanai piešķīra 76 miljonus.
“Tur ir daudz lietu, kas ir nepareizi izvērtētas, mūsu ieskatā,” saka Kleinbergs.
Uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs, kurš ”LDz Cargo” dominējošā stāvokļa lietu saņēmis mantojumā, pērn decembrī veica pārrunas ar Konkurences padomi par iespējamu soda mīkstināšanu, taču tās nebija sekmīgas. “Ja mēs atzīstam savu vainu un varam pierādīt, ka ir kādi vainu mīkstinoši apstākļi, tad maksimālais pirms lēmuma atlaide būtu – 20%, pēc lēmuma 10%. Tas arī īsumā viss.
No mūsu puses nekādi piedāvājumi vairāk (pēc KP piedāvājuma) nesekoja.. Jo pie šīm summām, kas šobrīd ir uzrēķinātas šajās soda naudās, es uzskatu, ka tas piedāvājums bija pat neadekvāti mazs. Pat tad, ja mēs runājam pat par laiku pirms lēmuma pieņemšanas,” skaidro Kleinbergs.
Pirms pieciem gadiem par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu tā dēvētajā velkoņu lietā Konkurences padome ar pusotru miljonu sodīja Rīgas brīvotas pārvaldi. Pārkāpums bija konstatēts atkārtoti, tomēr Konkurences padome ar brīvostu vienojās, ka sodu samazina uz pusi.
“Jā, tāda prakse ir, ja ir pamatoti argumenti naudas soda samazināšanai, šie 10 % pēc lēmuma paziņošanas…Piemērojot sodu, mēs vērtējam tos nosacījumus, kādi ir ietverti normatīvajā regulējumā tieši par procentu apmēru noteikšanu. Kā arī šos vainu pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētājs.
Privātais pārvadātājs, kas vērsās pret valsts uzņēmumu Konkurences padomē, strādā Ventspilī. Patiesais labuma guvējs uzņēmumā ”Baltijas ekspresis” ir Aivara Lemberga sīvākais pretinieks Rūdolfs Meroni. Uzņēmumu vada Māris Bremze, kurš gan vadījis ”LDz Cargo” , pret ko tagad sūdzas, gan turpat desmit gadus bijis finanšu direktors ”Latvijas dzelzceļā”.
“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka pārtraucot darba attiecības ar ”LDz Cargo” 2016.gadā, viņš saņēma 100 000 eiro un automātisku liegumu divus gadus darboties tajā pašā sfērā, taču pusgadu vēlāk tomēr sāka strādāt Meroni kontrolētajā uzņēmumā.
Bremzem kļūstot par ”Baltijas ekspreša” vadītāju, uzņēmums cēla pretenzijas pret ”Latvijas Dzelzceļu” , lai gan Konkurences padome atzīst – pārkāpumu periods esot konstatējams krietni agrāk, sākot no 2007.gada.
Dzelzceļa nozares regulators to skaidro ar firmu akcionāru attiecībām ar iepriekšējo ” Latvijas Dzelzceļa ” un satiksmes ministrijas politisko vadību.
Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs Juris Iesalnieks norāda: “Līdz 2017.gada nebijām mēs to konstatējuši, vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens nesūdzējās…Sūdzības iesniedza tikai ”Baltijas ekspresis” . Citi sūdzības nav iesnieguši.
Tur bez šaubām apakšā ir nianses. Kuras firmas akcionāri ar ko ir saistīti, kādas ir viņu attiecības ar tajā laikā ”Latvijas dzelzceļa” un satiksmes ministrijā valdošajiem politiskajiem grupējumiem. Līdz ar to nav tik vienkārši pasakāms, ka tika diskriminēts tikai viens.”
Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā, jo ”Latvijas Dzelzceļš” to ir apstrīdējis tiesā. “Mēs tomēr uzskatām, ka šis lēmums nav īsti korekts. Bet tālāk jau par to lai lemj tiesa,” saka VAS ”Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs.
