Pērn Latvijā pašnāvības izdarījuši 443 cilvēki 0
Pērn Latvijā pašnāvības izdarījuši 443 cilvēki, no tiem astoņi ir bērni un jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem, savukārt viens – vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis.
SPKC pārstāvis norādīja, ka, salīdzinot ar krīzes laiku, pašnāvību skaits pēdējos trijos gados ir samazinājies. Pērn reģistrētais skaits ir stipri līdzīgs 2011.gada datiem, kad pašnāvības veica 440 cilvēku, no tiem desmit bērnu un jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.
Pieaugums pašnāvību skaita ziņā bija 2008.gadā, kad tās izdarīja 527 cilvēki, un 2009.gadā, kad reģistrēts 516 pašnāvību. Salīdzinājumam – 2007.gadā pašnāvību skaits bija 454.
Pašnāvību skaita ziņā Latvija ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā, pirmajā vietā ir Lietuva un otrajā –Ungārija. Pasaules valstu vidū Latvija ieņem desmito vietu pašnāvību skaita ziņā, liecina SPKC dati.
Tīšs paškaitējums bērniem un jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir pirmajā vietā starp nāves cēloņiem, tikai pēc tam seko noslīkšana, transporta negadījumi un citi cēloņi, informēja SPKC pārstāvis.
“Tas iezīmē ļoti lielu izsaukuma zīmi,” uzsvēra Pulmanis. Statistikas dati liecina, ka vecuma grupā starp 15 un 19 gadiem zēni pašnāvības izdara biežāk nekā meitenes.
SPKC pārstāvis atzina, ka bērnu un jauniešu pašnāvības nosaka daudz faktoru un tiem ir dažāda ietekme. Viņš teica, ka ļoti svarīgi ir ģimenes vides un skolas vides faktori. “Tie ir ārējie faktori. Tiem klāt vēl nāk katra bērna iekšējā vide, individuālie faktori, piemēram, impulsivitāte, bērna saasināta reakcija uz problēmām,” paskaidroja Pulmanis.
Viņš sacīja – ja viena vide izteikti nekompensē otru vidi, piemēram, skolas vidē ir ļoti izteikta ņirgāšanās, kurai ir liela nozīme, tad svarīgs ir jautājums, vai ģimenē valda emocionālā tuvība.
“Vai bērns var izrunāties ar saviem vecākiem. Attiecībām ar māti ir lielāka nozīme nekā attiecībām ar tēvu,” paskaidroja Pulmanis. Tāpat ļoti svarīgi, vai ģimenē nav vardarbības, kas ļoti spēcīgi ietekmē pašnāvniecisko uzvedību. Ļoti nozīmīgs faktors ir arī bērna pašcieņa, kas spēj samazināt citu faktoru ietekmi.
Pēc pēdējiem rezultātiem atklājas, ka biežāk par pašnāvības mēģinājumiem un domām par pašnāvību ziņo bērni, kas lieto alkoholu vai lietojuši psihoaktīvas vielas, piemēram, tā sauktos smēķējamos vīrakus, pastāstīja Pulmanis.
Ļoti liela nozīme ir izdarītam pašnāvības mēģinājumam vai izdarītai pašnāvībai ģimenē, viņš piebilda.
“Arī, ja šie visi faktori ir pozitīvi, tad vēl katru individuāli var ietekmēt kādi faktori, ar ko cilvēks saskaras pēkšņi, piemēram, nelaimīga mīlestība, attiecību izjukšana ar draugiem,” par bērnu un jauniešu pašnāvībām aģentūrai BNS sacīja Pulmanis.
