Pērn Latvijā likvidēti 284 dabā neesoši ciemi 1
Pagājušajā gadā pašvaldības Latvijā ir pieņēmušas lēmumus par kopumā 284 reāli dabā neesošu ciemu likvidēšanu vai adrešu piešķiršanu ciemu teritorijā esošām ēkām, aģentūru BNS informēja Valsts zemes dienesta pārstāvis Andris Sproģis.
Līdz ar to kopējais ciemu skaits, kur nav reģistrēta neviena ēkas adrese, kopš pagājušā pavasara ir sarucis no 482 līdz 355 patlaban. Taču daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā pašlaik valstī reģistrēti 7164 ciemi.
“Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana rāda, ka ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par mirušiem ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses,” paskaidroja Sproģis.
Patlaban spēkā esošie normatīvie akti noteic, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Līdz ar to veidojas situācijas, ka ciema statuss tiek piešķirts gan apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1000, gan viensētu grupām, kas sastāv no divām vai trim un vairāk viensētām, gan arī tā sauktajiem perspektīvajiem ciemiem vietās, kur pašvaldība saskata attīstības iespējas, ir apbūvei paredzēta zeme, taču nav nevienas ēkas vai iedzīvotāja.
1999. gadā pašvaldības ciema statusu sāka apstiprināt ar oficiāliem lēmumiem un ciema statuss tika piešķirts arī vietvārdiem, kas neatbilda tagadējai izpratnei par ciema statusu. 2001.gadā, sākot uzkrāt adrešu informāciju Valsts adrešu reģistrā, veidojās situācijas, ka daļā apstiprināto ciemu netika reģistrēta neviena ēkas adrese, par ko tika informētas pašvaldības, un apzinīgākās pašvaldības kļūdaini apstiprinātos ciemus likvidēja. Tiesa, liela daļa šādi apstiprināto ciemu palikuši līdz pat šim mirklim un eksistē vien formāli.
Pērn visvairāk ciemu likvidēts Rugāju novadā – 107 ciemi, seko Jelgavas novads ar 54 likvidētiem ciemiem, Dagdas novads ar 29 likvidētiem ciemiem. Pagājušajā gadā izveidoti arī trīs jauni ciemi, kas pilnībā atbilst to statusam: Balda Maltas pagastā, Rēzeknes novadā, Everti Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, un Viesturciems Glūdas pagastā, Jelgavas novadā.
Ciema statusa apstiprināšanā lielu lomu spēlē arī kultūrvēsturiskās tradīcijas – ja Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē pārsvarā ciema statuss tiek noteikts apdzīvotām vietām ar 50 un vairāk patstāvīgajiem iedzīvotājiem, tad Latgalē ciema kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām.
Lai labotu esošo situāciju un ikvienu nodrošinātu ar korektiem adrešu datiem, Valsts zemes dienests šogad ir sācis ciemu robežu un to statusu precizēšanu, nosūtot pašvaldībām informāciju par ciemiem, kuri neatbilst šādam statusam. Papildu šiem pasākumiem tiks turpināts darbs pie adrešu datu kvalitātes uzlabošanas, sagatavojot pašvaldībām sarakstus ar ēkām un telpu grupām, kurām nav piešķirtas adreses. Tāpat tiks gatavoti dati par adresācijas objektiem, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām.
