Pērn Latvijā 77 bērni tikuši pie jaunas ģimenes. Lielākoties “izvēle krīt” par labu mazuļiem 0
Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM). Savukārt 2021.gadā kopējais adoptēto bērnu skaits bijis lielāks – 129.
Pērn vecumā līdz vienam gadam adoptēti pieci bērni, savukārt vecumā no viena līdz diviem gadiem adoptēti 13 bērni, informē LM. Vecumā no diviem līdz trim gadiem adoptēti desmit bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā 2022.gadā.
Savukārt vecumā no trim līdz četriem gadiem pērn adoptēti 12 bērni, bet no četriem līdz pieciem gadiem pagājušajā gadā adoptēti 13 bērni.
Trīs gadu laikā samazinājies adoptēto bērnu skaits vecumā no astoņiem līdz deviņiem gadiem – 2021.gadā tādi bijuši četri bērni, kamēr 2023.gadā – viens.
Vecumā no deviņiem līdz desmit gadiem pērn adoptēti divi bērni, kas ir tikpat, cik 2022.gadā, savukārt 2021.gadā šādā vecumposmā adoptēts viens bērns.
Līdztekus vecumposmā no desmit līdz 18 gadiem pērn adoptēti deviņi bērni, kas ir par vienu bērnu vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt 2021.gadā šajā vecumposmā tika adoptēti seši bērni.
Kā informē ministrijā, iedziļinoties bērnu grūtībās, ģimenes un sociālie darbinieki secinājuši, ka nereti audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem paredzētais finansējums individuālajās vajadzībās balstītu speciālistu un pakalpojumu piesaistei ir nepietiekams, jo bērniem nepieciešami ilgstoši, bērnu vecumposmam atbilstoši, attīstību veicinoši pakalpojumi un atbalsts.
Pašvaldības šādus pakalpojumus audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem bieži vien nenodrošina, jo pakalpojumi šai mērķa grupai nav ietverti pašvaldību saistošajos noteikumos, skaidro ministrijā.
Apzinoties to, ka ārpusģimenes aprūpes sistēmā bieži nonāk bērni, kuriem ir nepieciešami individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi, un balstoties uz speciālistu vērtējumu vai rekomendācijām, ministrija šogad meklējusi iespēju sniegt citus audžuģimenē esoša bērna labbūtībai nepieciešamos pakalpojumus, kas saistīti ar bērnu veselības uzlabošanu, attīstību un prasmju pilnveidošanu.
Papildu finansējumu šim mērķim, sākot ar nākamo gadu, ministrijā izdevies piesaistīt 0,6 miljonu eiro apmērā.
LM norāda, ka par audžuvecāku, kurš saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošināta persona – nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais – valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kas veido audžuvecākam apdrošināšanas stāžu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, audžuvecākiem ir iespēja pensionēties priekšlaicīgi, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, informē LM.
Lai rosinātu iedzīvotājus kļūt par audžuģimeni, aizbildni, viesģimeni, adoptētāju vai sociālo mentoru, kā arī lai mazinātu sabiedrības aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības un nonākuši kādā no ārpusģimenes aprūpes formām, šī gada novembrī ir sākta informatīvā kampaņa par personu uzrunāšanu kļūšanai par audžuģimeni, tai skaitā aicinot novērtēt tos cilvēkus, kas velta savus resursus, lai uzņemtos rūpes par vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī par bērna tiesībām zināt savu identitāti un izcelšanos.
