Foto: Latvian Literature

Pērn latviešu literatūras eksportā ieguldīti 138 829 eiro 0

2019. gada augustā Latvijas literatūras eksporta platforma “Latvian Literature” uzsāka kampaņu “Nedzēs ārā!”, lai cīnītos par finansējumu savai pastāvēšanai nākotnē.

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

“Šim gadam nepieciešamo finansējumu Kultūras ministrija ir piešķīrusi, tāpēc laiks atskatīties uz to, kāpēc platformas darbība ir vispār nepieciešama jeb – pagājušā gada notikumiem skaitļos un faktos,” pauda platformas pārstāves.

2019. gadā trīs grantu konkursu ietvaros tika atbalstīta Latvijas literatūras darbu tulkošana un izdošana ārvalstīs 138 829 eiro apmērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piešķirtais finansējums nodrošināja atbalstu kopumā 28 ārvalstu izdevējiem un 27 tulkotājiem Latvijas autoru daiļdarbu pārtapšanai 25 valodās, tostarp arī franču, japāņu, tamilu, korejiešu, ķīniešu un citās.

Visvairāk pagājušajā gadā atbalstītais darbs ir jau starptautisko atpazīstamību ieguvušais rakstnieces

Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, kas finansējumu tulkošanai un izdošanai saņēmis septiņas reizes.

Pagājušajā gadā 157 reizes Latvijas rakstnieki, tulkotāji, ilustratori, literārie aģenti, izdevēji un citi nozares profesionāļi apmeklēja literāros festivālus, seminārus, grāmatu tirgus, darbnīcas un citus profesionālās kapacitātes celšanas pasākumus.

Latvija ar nacionālo stendu piedalījās četros grāmatu tirgos – Londonā, Leipcigā, Boloņā un Frankfurtē – ,

bet Latvijas literatūras nozares pārstāvji apmeklēja vēl 11 grāmatu tirgus Viļņā, Prāgā, Parīzē, Krakovā, Helsinkos, Turku, Gēteborgā, Seulā, Šanhajā, Madridē un Šardžā.

Platforma 2019. gadā organizēja 2 ārvalstu izdevēju, žurnālistu un festivālu organizatoru vizītes uz Latviju, kurās piedalījās kopumā 33 dalībnieki. Tāpat tika rīkota ikgadējā prozas tulkošanas darbnīca (deviņi dalībnieki), atdzejas darbnīca (septiņi dalībnieki), tulkotāju tikšanās (32 dalībnieki), kā arī divas konferences par grāmatu dizainu un izdošanu “Conversations” (astoņi dalībnieki).

“Šogad mēs plānojam turpināt iesākto, tikai nu jau daudz stabilākā gaisotnē un ar iespēju radīt stratēģiskus plānus, veidot sadarbības un nospraust mērķus arī turpmākajiem “Latvian Literature” darba gadiem.

Ceram Latvijas literatūras darbiem atrast vēl vairāk izdevēju no Eiropas un pasaules lielajām valodām,

atvest uz Latviju nozares mediju žurnālistus un lielo litertūras festivālu rīkotājus, piesaistīt mūsu literatūrai vēl vairāk tulkotāju un pārsteigt grāmatu tirgu viesus ar jaunām kampaņas #iamintrovert aktivitātēm.

Protams, nozares lielākais kopīgais mērķis ir nākotnē kļūt par Frankfurtes viesu valsti,” pastāstīja platformas “Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga.

Par pagājušā gada nozīmīgāko notikumu platforma “Latvian Literature” uzskata uzsāktās sarunas par Latvijas potenciālo kļūšanu par Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valsti.

Reklāma
Reklāma

Jau vēstīts, ka oktobrī Frankfurtē viesojās kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš tikās ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību un pārrunātu Latvijas iespēju iegūt šo statusu 5 līdz 6 gadu laikā.

Novembrī Latvijā viesojās arī citu Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valstu – Somijas, Gruzijas un Slovēnijas – pārstāvji, lai dalītos pieredzē, šādu dalību organizējot. Tāpat platforma lepojas ar saņemto Latvijas Dizaina gada balvu 2019.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.