Pērn kukuļus devuši 19 procenti Latvijas iedzīvotāju 0
Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju uzskata, ka korupcijas apjomi pēdējos divos gados auguši, un katrs ceturtais pasaules iedzīvotājs pēdējos 12 mēnešos pats ir devis kukuli – tādi secinājumi atklājušies vakar starptautiskās korupcijas apkarošanas organizācijas “Transparency International” publiskotajā pētījumā, kurā aptaujāti 114 270 cilvēki no 107 valstīm.
Cilvēkus pārņem apātija
Organizācija “Transparency International” pauž, ka tās pētījums ir pierādījums – pasaulē vērojama liela neticība politiķiem un iedzīvotājos valda nopietnas bažas par atbildīgo valsts iestāžu spējām saukt pie atbildības likumu pārkāpējus. Saskaņā ar pētījumu daudzi cilvēki korupciju uzskata par ļoti nopietnu savas valsts problēmu. Kā tādu to nodēvējis arī 51 procents Latvijā aptaujāto cilvēku. Savukārt, piemēram, Dānijā korupciju par vienu no nopietnākajām valsts problēmām atzinuši tikai trīs procenti, bet Somijā un Šveicē – deviņi procenti iedzīvotāju.
Vienlaikus pētījums liecina, ka deviņi no desmit cilvēkiem esot gatavi iesaistīties pretkorupcijas kampaņās. Tas gan ir pretrunā ar citiem datiem.
“Pierādījumi liecina, ka korupcija ir globāla sērga, slimība, kas inficē un sabrucina sistēmas. Daudzi cilvēki uzskata, ka korupcija aizvien izplatās. Taču par spīti tam pretdarbība korupcijai neseko. Cilvēki uzskata, ka tā ir citu problēma, vai norūc – korupcija vienmēr bijusi un vienmēr būs,” pētījuma rezultātus komentējis Britānijas raidsabiedrības BBC apskatnieks Tims Frenks.
Nabadzīgākajās valstīs korupcija ir divreiz izplatītāka nekā bagātākajās valstīs. Bet kopumā kukuļus devuši 27 procenti pasaules iedzīvotāju, secina “Transparency International”. Statistika apliecina, ka pēdējā gada laikā kukuļus devuši 19 procenti pētījumā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tikmēr Igaunijā tādi bijuši seši procenti, bet Lietuvā – 26 procenti. 40 procenti no cilvēkiem, kuri devuši kukuļus, šādi rīkojušies, lai “paātrinātu procesu”. 27 procenti atzinuši, ka kukulis bijis vienīgais veids, kā saņemt vēlamo pakalpojumu, bet 21 procents tā darījis, lai paustu pateicību attiecīgā pakalpojuma sniedzējam. Bet atlikušie 12 procenti sacīja, ka kukulis viņiem nodrošinājis lētākas izmaksas par pakalpojumu. Vienlaikus Azerbaidžānas, Gruzijas, Sudānas un Kambodžas iedzīvotāji uzskata, ka pēdējos gados korupcija šajās valstīs ir samazinājusies.
Politiķus mudina rādīt piemēru
Pētījums arī apliecina, ka līdz ar izplatīto korupciju valstu valdības un to ie-stādes aizvien zaudē iedzīvotāju uzticību. Tieši valsts institūcijas pētījumā atzītas par korumpētākajām. Pirmrindniekos atrodas policija, tiesu sistēma un politiskās partijas. Arī Latvijas iedzīvotāji par korumpētākajām nosaukuši politiskās partijas, tām seko valsts iestāžu darbinieki un parlamenta deputāti.
“Transparency International” pētījumā arī uzsvērts, ka līdz ar korupcijas pieaugumu palielinās arī dzīves dārdzība un cilvēku izmaksas par pamatvajadzību nodrošinošajiem pakalpojumiem.
“Korupcija ļoti bieži nozīmē cilvēktiesību pārkāpumus. Cilvēkiem, kuriem jāizdzīvo ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā, papildu izmaksas var nozīmēt izšķiršanos par to, vai labāk ēst vai iet pie ārsta,” norādīts pētījumā.
“Korupcija ietekmē ne tikai cilvēku personiskos tēriņus, bet arī valsts naudas godprātīgu sadali, likuma varas ievērošanu un sabiedrības vienotību.” Vienlaikus pētījumā aptaujātie cilvēki norādījuši, ka korumpētība nenozīmē tikai kukuļdošanu. “Gandrīz divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pazīšanās valsts sektorā viņiem nodrošinās nepieciešamo pakalpojumu. “Politiskajām partijām un politiķiem vajadzētu atklāt savu ienākumu avotus un iespējamos interešu konfliktus,” mudina “Transparency International”.
Uzziņa Kukuļdevēju procents valstīs Sjerraleone – 84 Libērija – 75 Jemena – 74 Kenija – 70 Lietuva – 26 Latvija – 19 Igaunija – 6 Dānija, Somija, Japāna un Austrālija – 1 |
