Pērn Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis 345,98 miljonus eiro 0
2019.gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdeva 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu – 345,98 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja FID pārstāvji.
Iesaldē trīs reizes vairāk nekā 2018.gadā
Tādējādi pērn iesaldēto līdzekļu apmērs ir trīs reizes lielāks nekā 2018.gadā. FID piebilda, ka pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un četri bankas seifi.
FID 2019.gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018.gadā.
Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas gan uzsākušas kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos. No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma, savukārt divos gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu.
Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u.c.
2019.gadā FID saņēmis 5264 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem 20 aizdomīgu darījumu ziņojumi ir par iespējamu terorisma finansēšanu un viens – par iespējamu proliferācijas finansēšanu.
Uzlabojas ziņojumu kvalitāte
“Mērķtiecīgu dienesta darbību rezultātā 2019.gadā ir ievērojami uzlabojusies ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāte, ko cita starpā apliecina iepriekš uzskaitītie rezultatīvie rādītāji un fakts, ka kopš 2018.gada krities FID iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits,” norādīja FID.
Pēc dienesta sniegtās informācijas, aizdomīgu darījumu ziņojumos biežākās tipoloģijas ir nezināmas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, krāpšana elektroniskā vidē, kā arī cita veida krāpšanas gadījumi. Savukārt, kā biežākās aizdomīguma pazīmes 2019.gadā saņemtajos ziņojumos ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījums bez acīmredzama likumiska nolūka, izmantotas nepamatoti sarežģītas shēmas u.c.
Uzlabojas sadarbība ar ārvalsstu dienestiem
Dienestā arī norādīja, ka svarīga nozīme finanšu izlūkošanā ir arī starptautiskajai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar analogiem ārvalstu dienestiem. 2019.gadā no 62 ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem FID saņēmis 706 pieprasījumus, kas ir par 10% vairāk nekā 2018.gadā.
Savukārt FID pagājušajā gadā nosūtīja 900 pieprasījumus 71 ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestam, kas ir divas reizes vairāk nekā 2018.gadā.
FID 2019.gadā saņēma 198 spontānos ziņojumus no 36 dienestiem, bet nosūtījis 145 spontānos ziņojumus 37 dienestiem. Galvenās sadarbības valstis pagājušajā gadā bija Ukraina, Krievija, Baltkrievija, Moldova, Lietuva, Igaunija, Malta, ASV, Luksemburga, Lielbritānija, Vācija, Polija, Čehija, Kipra un Šveice.
“Nozīmīgs un starptautiskajās aprindās labi novērtēts solis ir FID 2019.gadā izveidotā starptautiskā finanšu izlūkošanas dienestu darba grupa, kuras dalībnieki veic liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu izpēti šobrīd likvidējamā bankā,” piebilda FID.
