Pērn Eiropā karstums atņēma ļoti daudz dzīvību – nosauktas valstis, kurās mira visvairāk cilvēku 13
Karstums pērn Eiropā nogalinājis vairāk nekā 47 000 cilvēku, noskaidrots pētījumā. Barselonas Pasaules veselības institūta (ISGlobal) pētnieki analīzē atklājuši, ka mirstība, kas saistīta ar karstumu, pērn būtu bijusi par 80 procentiem lielāka, ja vien netiktu ieviesti un ievēroti pasākumi, kas palīdzēja cilvēkiem pielāgoties milzīgajam karstumam, raksta medijs “euronews“.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, valstis, kurās pērn bija visaugstākie ar karstumu saistītie mirstības rādītāji, visas atrodas Dienvideiropā.
Visneaizsargātākā valsts ar 393 nāves gadījumiem uz miljonu bija Grieķija, tai sekoja Bulgārija (229 nāves gadījumi uz miljonu) un Itālija (209 nāves gadījumi uz miljonu).
Medijs raksta, ka 61 gadu vecais lielveikala apkopējs Stefano Olmastroni bija viens no tiem, kurš pagājušā gada jūlijā Itālijas pilsētā Florencē zaudēja dzīvību neizturama karstuma dēļ. Viņa ķermenis sasniedza 43 C temperatūru pēc tam, kad viņš strādāja siltumnīcā bez gaisa kondicioniera.
Pretēji tam, ko varētu domāt, tikai nelielu daļu nāves gadījumu, kas saistīti ar karstumu, izraisa karstuma dūriens. Karstuma viļņi parasti nogalina cilvēkus, kuriem jau tā ir veselības problēmas. Sirds un plaušu slimībām karstums ir kā pēdējais piliens – karstumam darbojoties kā papildu, liktenīgam stresoram.
Aplūkojot pērn kopumā bojāgājušo skaitu, Itālija ievērojami ir pirmajā vietā. 12 743 ar karstumu saistīti nāves gadījumi, no tiem 8 388 sievietes. Spānija sekoja ar 8352 nāves gadījumiem, bet Vācija trešā ar 6776 karstumu saistītiem nāves gadījumiem.
Ar karstumu saistītais mirstības līmenis sievietēm bija par 55 procentiem augstāks nekā vīriešiem visā Eiropā. Kā faktori, kāpēc tieši sievietes visvairāk mirušas no karstuma, tiek pieļauts finansiālais stāvoklis un fakts, ka viņas biežāk paliek par atraitnēm – dzīvo vienas, kā rezultātā, ir izolētas no palīdzības.
Arī vecumam ir milzīga nozīme.
Kā atklāj pētnieki, pastāv “steidzama nepieciešamība” pēc turpmākām stratēģijām dzīvības glābšanai karstuma sakarā. Dienas beigās mums ir jācīnās pret klimata pārmaiņām pašā saknē.
