Mārtiņš Āboliņš: Pērn apsteidzām Lietuvu un Igauniju. Uz ko varam cerēt šogad? 2
Pagājušais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis viens no visveiksmīgākajiem pēdējos desmit gados. Ar vairāk nekā 20% pieaugumu būvniecībā, strauji augošo IT un citu pakalpojumu eksportu, kā arī stabilo iekšējo patēriņu Latvijas IKP pērn kopumā ir audzis par 4,8%.
Uz pasaulē pieaugušo tirdzniecības domstarpību, kā arī Latvijas finanšu sektora problēmu fona tas ir ļoti patīkams pārsteigums.
Pērn esam apsteiguši Lietuvu un Igauniju, kur IKP pieaugums bija zem 4%, un gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi aptuveni četras reizes straujāk nekā eirozona kopumā.
Skatoties uz 2018. gada lielisko rezultātu, bažas gan rada Latvijas izaugsmes salikums, jo mūsu ekonomikas izaugsme ir kļuvusi uzkrītoši nesabalansēta un ļoti atkarīga no iekšējā patēriņa.
Vislielāko pienesumu ekonomikas izaugsmē pērn deva būvniecības nozare, kur celtniecības apjomi auguši par 21,9% un šobrīd noteikti varam runāt par būvniecības nozares zināmu pārkaršanu.
Papildus tam par 4,5% pērn audzis arī mājsaimniecību patēriņš un par 8,2% auguši produktu nodokļu ieņēmumi. Tikmēr rūpniecība 2018. gadā augusi tikai par 2,7% un eksports palielinājies vien par 1,4%.
Protams, priecē 13% kāpums informācijas un komunikācijas pakalpojumos, taču kopumā tik nesabalansēta ekonomikas izaugsme ir riskanta.
Tieši negaidīti spēcīgais pieaugums būvniecībā, nodokļu ieņēmumos, kā arī mazāka nekā prognozēta negatīva ietekme no satricinājumiem banku sektorā bija iemesls, kādēļ 2018. gads Latvijas ekonomikā pārspēja pat optimistiskākās prognozes.
Tikmēr ekonomikas izaugsme Eiropā palēninās jau kopš 2018. gada sākuma, un pasaules tirdzniecībā decembrī fiksēts lielākais kritums kopš 2009. gada.
Faktiski Eiropā šobrīd varam runāt par tādu kā rūpniecisko recesiju, un domājams, ka ārējā ekonomiskā vide šogad Latvijai būs nelabvēlīgākā pēdējo triju gadu laikā.
Pagaidām šie ārējie faktori Latvijas ekonomiku īsti nav ietekmējuši. Daļēji tas noticis spēcīga iekšējā pieprasījuma dēļ, taču kopumā tas ir nedaudz pārsteidzoši.
Pēdējos 20 gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi ļoti cieši saistīta ar tendencēm pasaules tirdzniecībā un globalizācijas procesiem kopumā, kas šobrīd acīmredzami bremzējas visur, izņemot pakalpojumu nozares.
Cerams, ka tas nenozīmēs negaidīti strauju mūsu ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos šī gada pirmajā pusē.
Papildus tam šogad ļoti lielu nenoteiktību rada neskaidrības ap breksitu un neatrisinātie tirdzniecības konflikti pasaulē.
Galvenā uzmanība, protams, ir pievērsta ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām, taču mani aprēķini rāda – pat ja sarunas beigtos bez rezultāta un starp ASV un Ķīnu tiktu noteikti jauni tirdzniecības ierobežojumi, to ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu ļoti neliela.
Visvairāk tas skartu rūpniecību, taču Latvijas uzņēmumi ar Ķīnu strādā minimāli un mūsu rūpniecība ir vairāk orientēta uz Eiropas patēriņu, piemēram, būvniecību, nevis autobūvi.
Tas Latvijas ekonomiku zināmā mērā ir pasargājis jau pērn, jo būvniecībā Eiropā turpinās spēcīga izaugsme.
Daudz būtiskāk Latviju ietekmē tirdzniecības attiecības starp ASV un Eiropu, kur kopš pagājušā gada vidus notiek sarunas. Nesenais ASV Valsts kases departamenta ziņojums par iespējamiem tirdzniecības tarifiem attiecībā pret Eiropas autobūves nozari nav iepriecinošs.
Ja ASV un Eiropas attiecībās parādīsies tirdzniecības tarifi, tad to ietekme uz Latvijas ekonomiku būs daudz jūtamāka nekā ASV un Ķīnas attiecībām. Tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomika šogad augs nedaudz mazāk nekā par 3%.
