Permakultūras biedrība sāk kampaņu ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā 0
Pasaules Bišu dienā, ko atzīmē 20.maijā, Latvijas Permakultūras biedrība sāk kampaņu ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā “#DzīvāZeme”, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Permakultūras biedrībā norādīja, ka iedzīvotāju veselība un tādējādi arī nākotne ir atkarīga no tīra ūdens un gaisa, kā arī dzīvas augsnes, kas ir brīva no pesticīdiem. No šiem faktoriem ir atkarīga arī nākotnes pārtikas ražošanas sistēma un lauksaimniecība kopumā.
Bites un citi apputeksnētāji, kas visā pasaulē cieš no pesticīdu izmantošanas, ir šī ekoloģiskā veseluma neatņemama sastāvdaļa un simbols pārmaiņām, kuru priekšā ir Latvijas un Eiropas lauksaimniecība.
Tādēļ Pasaules Bišu dienā politikas veidotājiem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem ar kampaņas “#DzīvāZeme” palīdzību biedrība atgādina, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru bioloģiskās daudzveidības un pārtikas ražošanas attiecībās.
“Pašlaik lauksaimniecība Latvijā vienlaikus attīstās un dzen sevi strupceļā. Apstrādājamo zemes hektāru kļūst vairāk, graudaudzētāji piedzīvo rekordražas, pavasaros krāšņi zied rapša monolauki.
Taču pieaug arī dabai un cilvēku veselībai bīstamo vielu izmantošana lauksaimniecībā. Nokultās ražas apjomi un zemnieku peļņa pieaug, bet tam ir sekas – šauri ekonomiskie panākumi tiek kalti uz ekosistēmu rēķina,” pauda Permakultūras biedrībā.
Tās pārstāvji uzsvēra, ka daudzviet laukos dzīves vide kļuvusi bīstama arī cilvēkiem – dzīvojamo māju, skolu, apdzīvotu vietu tiešā tuvumā esošajos laukos zemnieki lieto ķīmiskos pesticīdus, un likumdošana neparedz, ka viņiem par savām darbībām būtu vismaz jābrīdina apkārtējie.
Par šo vielu pirmajiem upuriem, bieži pašiem to pat nenojaušot, kļūst laukos dzīvojošie, kuri saskaras ar tā saucamo pesticīdu “driftu”.
Tāpat biedrībā minēja, ka vēja un citu apstākļu ietekmē kaitīgās vielas nokļūst ārpus zemnieku laukiem – arī cilvēku pagalmos, mitekļos un organismos.
Lai gan Ministru kabineta noteikumi jau patlaban pieprasa, ka indīgās vielas nedrīkst noplūst ārpus lauka, praksē to ievērot ir faktiski neiespējami.
Biedrībā pauda, ka tā ar kampaņas palīdzību vēlas panākt ne tikai to, lai laukos dzīvojošie apzinātos pesticīdu pārneses radīto apdraudējumu veselībai un videi, bet arī gūtu atbalstu valsts institūcijās, kam jārod reāls risinājums pesticīdu ietekmes un lietošanas samazinājumam.
Kampaņas “#DzīvāZeme” mērķis ir vērst uzmanību uz to, ka Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki.
Tāpat biedrībā minēja, ka Latvijā gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana pieaug, atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.
Tomēr pesticīdu lietošana nav tikai laukos dzīvojošo problēma, jo tā ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus, kas patērē pārtiku, kuras ražošanā izmantotas šīs vielas.
“Visticamāk, veselībai drošu koncentrāciju pesticīdiem nemaz nav iespējams noteikt. Tomēr spēcīgā agroķīmijas lobija iespaidā pasaulē pesticīdu lietošana un pārtikas ražošana kļuvusi par vienu veselumu, nemeklējot vai pat noliedzot citas lauksaimniecības metodes,” pauda biedrībā.
Latvijas Permakultūras biedrība, sākot kampaņu “#DzīvāZeme”, vēlas veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, mudinot politiķus, ierēdņus un amatpersonas strādāt sabiedrības interesēs un nepakļauties industriālās lauksaimniecības un saistīto nozaru lobijam, kā arī mudinot lauksaimniekus izvēlēties dabai un cilvēkam draudzīgākus saimniekošanas veidus.
Savukārt iedzīvotājus biedrība informēs par pesticīdu nesto postu un apdraudējumu, kā arī aicinās iestāties par savām tiesībām.
“Zinātnieki gadu no gada pārskata atļautās vielas un pieļaujamās normas, un tas, kas bija atļauts vakar, jau rīt var tikt atzīts par apdraudējumu videi un veselībai. Tāpēc apgalvojumi, ka normas ir drošas un pesticīdu izmantošana tiek kontrolēta, nav ilgtspējīgi. Gluži tāpat kā lauksaimniecības sistēma, kas pēc inerces balstās uz pesticīdu izmantošanu, nevis domā par to, kā tos pakāpeniski samazināt un, pielietojot dabai draudzīgākas lauksaimniecības metodes, pavisam atteikties no tā dēvēto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nākotnē,” uzsvēra biedrības pārstāvji.
