Kas ir svarīgs pērlē? 0
Īsā atbilde – viss. Krāsa, forma, virsmas kopējais stāvoklis, spīdīgums, perlamutra slāņa biezums. Vispārīgi var teikt, jo lielāka pērle, jo tā dārgāka, taču tas galīgi nav viss. Jau pirmajā veikalā jūs pamanīsiet, ka krietni mazāka pērle nezin kāpēc maksā daudz, daudz vairāk nekā acīm redzami prāvāka. Kaut cik laba pērle nevar maksāt lētāk par 30–50 eiro, savukārt augšējā robeža ir grūti aizsniedzama. Un pilnīgi droši – nav tādas lietas kā lētas, bet ļoti labas pērles.
Pērles var iedalīt pēc izcelsmes, pēc pērli iznēsājušās gliemenes sugas, pēc krāsas īpatnībām, pēc formas, pēc visu šo faktoru kompleksa. Taču lielā atšķirība ir viena – dabiskās vai kultivētās pērles. Tātad – vai kaitinošais sīkais svešķermenis, kuru gliemene savā iekšienē pārvērš par pērli, apaudzējot to ar perlamutra kārtiņām, ir “mežonīgās”, “brīvdabas” gliemenes maigajā ķermenī nonācis nejauši, vai arī to tur atbilstoši jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem ievietojušas pērļu fermera prasmīgās rokas un gliemene visu savu dažus gadus ilgo mūžu pavadījusi, karājoties zemūdens pērļu fermas tīklu labirintos.
No normāla, vidusmēra pircēja viedokļa nekādu problēmu tas gan nerada, jo mūsu dienās veikalos dabisko pērļu būtībā nav. Tas, ko uzdod par dabiskajām pērlēm, īstenībā ir kultivētās pērles, kurām ir milzīgs pluss – tās tiešām ir veidojušās gliemenes ķermenī pilnīgi dabiskā veidā, un to vienīgā atšķirība no pavisam dabiskajām ir, tā sacīt, ieņemšanas veids un vēl arī tas, ka dabiskās pērles visas ir tīrs perlamutrs, bet kultivētā pērle ir stikla vai plastmasas krellīte, ko gliemene pēc tam apaudzējusi ar biezāku vai plānāku perlamutra slāni. Savukārt mākslīgās pērles gliemeni pat acīs nav redzējušas un ir izgatavotas rūpnieciski: stikla vai plastmasas pērlītes vienkārši ir vēl un vēl mērktas un mērktas speciālās lakās.
Kur pazudušas dabiskās pērles? Viss ļoti vienkārši – tās ir grūti iegūstamas un turklāt ļoti reti ir perfektā krāsā un formā. Tirgū dominē kultivētās pērles, kas tad arī nosaka standartu – krāsu, izskatu, formu, izmērus, bet dabiskās pērles, ja tās vērtē pēc šiem standartiem, iepaliek. Mūsu dienās tikai zinātāji un patiesi novērtētāji iegādājas dabisko pērļu virtenes par tādu cenu, kāda par tām tiek prasīta. Piemēram, 2007. gadā izsolē Ņujorkā pērļu virtene tika pārdota pat par vairāk nekā septiņiem miljoniem dolāru, bet tas gan arī ir pasaules rekords.
Kā rodas pērle? Dabisko pērļu gadījumā kāds sīks parazīts vai smilšu graudiņš, vai akmentiņš, vai vēl kaut kas tamlīdzīgs iekļūst gliemenē, un, ja nabaga molusks to nespēj izspļaut, viņš niezošo svešķermeni pamazām iekapsulē perlamutra čauliņā. Čauliņa aug slāni pēc slāņa, un rodas pērle. Kultivētās – cultured – pērles ir tieši tādā pašā dabiskā veidā izaugušas pērles, atšķirība tikai tā, ka gliemenē nu jau cilvēks ir ievietojis objektiņu, kas tiek apaudzēts ar perlamutra slāni.
Paiet vismaz divi trīs gadi, līdz tas apaug ar pietiekami biezu slāni, taču alkās pēc ātrākas peļņas pašlaik to gliemenē reizēm patur tikai dažus mēnešus. Tehnoloģijas tiek aizvien uzlabotas, pērles kļūst aizvien apaļākas un perfektākas, taču vispārējie dabas likumi nemainās: jo ilgāk pērle paliek gliemenē, jo vairāk izredžu, ka kaut kas noies greizi un pērle nebūs ar vēlamo perfekto formu un spīdumu.
