5
“Kaut viltots, bet valkāt var!”
Apgabaltiesa vēl papildus secināja, ka nevarot būt diskusiju par to, ka preci vienalga varēja lietot paredzētam nolūkam (kā uzskata pārdevējs). Sekojot šādai nostājai, tiesai nāktos secināt, ka vispārīgi preci, par kuras sastāvu sniegta maldinoša informācija, vai pat viltotu preci var izmantot nolūkam, kādam tā iegādāta, piemēram, sintētiska materiāla jaku, kas pārdota kā kašmira jaka, neapšaubāmi, var valkāt. Tomēr patērētājam ir tiesības iegādāties un lietot preci atbilstoši sniegtajai informācijai par tās īpašībām un sastāvu.
Attiecībā uz rotaslietām, tiesasprāt, norādāms, ka parasti patērētāji tās atkarībā no rotaslietas veida – dārgmetāls, dabiskie dārgakmeņi, pusdārgakmeņi, mākslīgie akmeņi, sintētisko materiālu bižutērija u. c. – lieto atšķirīgās vietās. Neapšaubāmi, patērētājam ir tiesības zināt, kāda veida rotu viņš ir iegādājies un kā to valkāt paredzētajam nolūkam, piemēram, ikdienā, mazāk svinīgos pasākumos vai nozīmīgos pasākumos.
Firma neuzskata, ka maldinājusi
Kā liecina tiesu materiāli, sākotnēji pārdevējs bijis gatavs atmaksāt 70% no preces cenas “sakarā ar to nolietojumu”, bet maksu par ekspertīzi izvēlējies pats pircējs, tāpēc neesot nekāda pamata to atlīdzināt. Turklāt dārglietas esot saplīsušas, lietojot pārmērīgu fizisku spēku. Taču attiecībā uz pērļu īstumu SIA “Jahonts” uzskata, ka nav maldinājusi pircēju, jo pircējam esot sniegta informācija, ko norādījis ražotājs – līdz ar preci esot izsniegta instrukcija “Organiskās pērles – tikai “Majorica””.
Kāpēc tad PTAC un trīs tiesu instances nostājās pircēja pusē?
“Neiedziļinājās lietas būtībā un nesaprata atšķirību starp vārdu “naturāls” un “organisks”. Spēle ar vārdiem. Pirmajā gadījumā tās ir pērles, kas dabiskā veidā ir augušas gliemežnīcās, bet otrā – kultivētas no organiskām vielām pēc tehnoloģijas, kuru firma tur lielā noslēpumā un kuru pat es nezinu,” tā man savu nostāju skaidro SIA “Jahonts” īpašnieks Vjačeslavs Karjukovs.
Tiesāšanās esot principa jautājums. Turklāt uzņēmums esot gatavs atdot naudu par preci, bet tikai par nebojātu, par tādu, kādu pārdevis. Arī ekspertīzes izmaksas esot pircēja darīšana.
“Kāpēc tad mums būtu jāmaksā par dārglietu remontu? Tagad tās ir pie mums, un šonedēļ tās nesīsim labot, bet rēķinu piesūtīsim pircējam. Ja nemaksās, tad lemsim, ko darīt,” saka V. Karjukovs. Tāpat viņš uzskata, ka pircējam bija jāsaprot, ka īstas pērles maksājot daudz, daudz dārgāk, pat tūkstošos mērāmā cenā.
