Pērles no bērnu teiktā 2
* Dāvis (5 gadi)
– Dāvi, aši uzvelc čības, tu taču klepo, – norāda mamma.
– Bet es arī čībās klepoju, – atteic dēls.
* Maija sēž ar tēti kafejnīcā, blakus sēž aziātiska izskata vīrietis. Viņa jautā tētim:
– Kāpēc tam onkulim tādas viltīgas acis?
* Pirmklasnieks pāris dienu laikā saņēmis jau divas piezīmes.
– Ja tev būs vēl trešā, tevi izmetīs no skolas, – saka vecmamma.
– Vai tas ir tāds ticējums?
* – Mammu, tu neesi resna, tu esi ļoti ļoti drusciņ drusciņ dūšīga…
* Edgars (3 gadi)
Dēls pamostas no rīta, cenšas atvērt acis un… nobļaujas:
– Mammu, man acis aizaug!
* Beāte (5 gadi):
– Vēders ir ļoti svarīga vieta cilvēkā. Tur ir makaroni, saldējums, zupa, un vēl tur atrodas vieta sirdij.
* – Mammu, kāpēc tu mani mācīji staigāt un runāt, bet tagad gribi, lai es sēdētu un klusētu!?
* Jēkabs (5 gadi)
– Vai tev kauna nav!? – dusmīgi jautā māte.
– Ir.
– Un kāpēc es to neredzu?
– Mammu, tev taču ir slikta redze.
* – Mammu, es gribu ēst!
– Tūlīt, saulīt! Es tev iedošu jogurtu.
– Es negribu jogurtu. Es gribu ēst!
* Dēls (7 gadi) priecīgi iet no skolas mājup, runājot ar mammu pa mobilo telefonu:
– Mammu, paskaties pa logu! Redzi, tur kāds skrien? Tas esmu es!
* Kādu putru tu šodien ēdi dārziņā?
Miks (3 gadi), aizdomājies:
– Nezinu, es viņu nepazinu. Varbūt tā bija cepta ola.
* Angļu valodas stundā. Skolotājs:
– Ko dara suns?
– Stendapo.
Izmantots materiāls no fit4brain.com