Pērkot preces ārzemēs, mēs maksājam divreiz. Kāpēc un par ko? 0
Arvien biežāk finanšu pasaulē redzam izveidojamies dažādus alternatīvus maksājumu rīkus, kas inovācijās un tehnoloģiskajā bāzē krietni pārspēj tradicionālās, bieži pašapmierinātībā ieslīgušās bankas.
Tādi finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” uzņēmumi kā “Revolut”, “N26” un daudzi citi pēdējo gadu laikā veiksmīgi izmanto cilvēku pieaugošo vēlmi pēc jaunām un inovatīvām tehnoloģijām.
Kaut “Revolut” plaši sludina vēlmi teju iznīcināt tradicionālo banku tirgu, ir pilnīgi skaidrs, ka abu finanšu risinājumu nākotne slēpjas sadarbībā, nevis sāncensībā.
Bankas “Citadele” E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš norāda, ka abu risinājumu dažādās pasaules arvien saplūst. Viņš uzsver, ka, kaut arī “fintech” bankas papildina, neviens šāda veida uzņēmums bez bankām pastāvēt nevarētu, līdz ar to sadarbība un mijiedarbība ir neizbēgama.
Interesanti, ka M. Bērziņš vēl pirms pāris gadiem bija daudzsološā “fintech” rīka “Monea” viens no dibinātājiem, līdz ar to spēj novērtēt abu pušu plusus un mīnusus.
“Ja skatāmies pasaules mērogā, tad redzam, ka lielā daļā pasaules bankas un banku sistēmas tiešām ir diezgan novecojušas, jo būvētas samērā sen. Tām bankām, kuras nav aktīvas un nedarbojas inovāciju virzienā, ir risks zaudēt klientus, jo tās neattīstās gana strauji.”
Savukārt, skatoties uz Baltijas un Ziemeļeiropas reģionu, tehnoloģiju attīstības fāzē esam pakāpi augstāk un starta bāze jaunām idejām, tehnoloģijām ir krietni labāka, stāsta Mārtiņš. Viņš uzsver, ka bankas Baltijā jau tādi paši “fintech” uzņēmumi vien ir.
Baltijā bankas ģenerē vienu jaunu tehnoloģiju pēc otras. Zibmaksājumi Latvijā bija pieejami teju visātrāk Eiropā.
Latvijā šī inovāciju kultūra jau ir iekšā bankās. Tieši šā iemesla dēļ visi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas radušies Baltijā, ir tendēti uz sadarbību ar bankām.
“Lai radītu produktus, strādājam kopā ar “fintech”, un tas palīdz vieglāk paveikt noteiktas lietas, palīdz klientiem piedāvāt optimālākos risinājumus.”
“Fintech” ir ļoti plašs segments – gan juridiskie pakalpojumi, gan identitātes noskaidrošana, gan iekšzemes un pārrobežu maksājumu veikšana, gan valūtas maiņas operācijas, gan aizdevumu izsniegšana utt. Vienmēr var atrast nozari, kurā sadarboties, uzskata M. Bērziņš.
Bankas joprojām uzticamākas
Tehnoloģiju uzņēmumi ir inovāciju spēkstacijas, un bankas to sāk apzināties.
Tam par pierādījumu ir fakts, ka lielākās bankas gan Latvijā, gan Eiropā organizē dažādus inovāciju inkubatorus, kur pulcina tehnoloģiju ekspertus un dod tiem iespēju radīt nākotnes risinājumus, “LB” sacīja “fintech” uzņēmuma “Nordigen” vadītājs Rolands Mesters.
Viņa vadītais uzņēmums ar bankām sadarbojas tiešā veidā. Viņš uzsver, ka finanšu pasaulē uzvar tie risinājumi, kas visveiksmīgāk atrisina cilvēku vajadzības.
Tehnoloģiju uzņēmumi ļoti labi izprot, kā pakalpojumus padarīt ērtus, taču tradicionālās bankas zina, kā nodrošināt drošu vidi finanšu darījumiem.
“Mūsuprāt, atslēga ir sadarbībā – tikai kopā mēs varēsim nodrošināt pasaules līmeņa klientu servisu un konkurēt atvērtajā tirgū. Nākotnē visveiksmīgākās bankas būs tās, kas būs atradušas veidu, kā radīt simbiotiskas attiecības ar tehnoloģiju uzņēmumiem, un ieguvēji beigās būsim mēs visi, jo saņemsim vēl ērtākus pakalpojumus.”
Bankas par drošības garantu sauc arī M. Bērziņš. “Ja esi ielicis bankā naudu, tad tev vienmēr ir valsts garantēta aizsardzība. Bankas uzrauga pēc noteiktas likumdošanas. Nezinu nevienu savu paziņu, kas algu nesaņemtu tradicionālā bankā. Ar naudu neviens negrib riskēt.”
Savukārt “fintech” ir jāstrādā pie tā, lai viņiem uzticētos. Ir daudz jaunuzņēmumu, kas kaut kādā brīdī apstājas, jo nav līdzekļu, nav uzticības.
“Stratēģija sadarbībā ar banku varētu šo ilgtspējību nodrošināt. Savukārt bankām tas varētu būt izdevīgi, lai katrā šajā segmentā attīstītos tehnoloģiskā kompetence – mazas “fintech” komandas, kas specializējas mazās nišās, kurās banka nav tik spēcīga.”
Vienu ideālu vai vairākas labas funkcijas?
Savukārt “Revolut” Baltijas reģiona vadītājs Andrjus Bičeika nesen “Riga Comm” tehnoloģiju izstādē norādīja, ka “fintech” rīki ir daudz mūsdienīgāki par banku risinājumiem, kā arī krietni lētāki.
“Daudzi nemaz nezina, ka, pērkot preces ārzemēs, jūs maksājat divreiz – ne tikai par preci, bet arī par maiņas kursu.”
Par darījumu paņemt papildu 10% Āzijā ir standarts, taču reāli tā ir krāpšana, arī Eiropā un Latvijā zināmas bankas rīkojas līdzīgi.”
Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem visu vajag par brīvu un tūlīt, turklāt pēc iespējas vienkāršāk.
Viņš arī ironiski pasmējās par nozaudēto banku karšu problēmu – tās pēc bloķēšanas vairs nevar atbloķēt, bet jaunu var iegūt tikai par maksu.
Tomēr M. Bērziņš neuzskata, ka “fintech” uzņēmumi bankām likuši ātrāk attīstīties. Vismaz ne mūsu reģionā. “Varbūt bankām var pārmest, ka veidoja pārāk daudzfunkcionālus un neērtus produktus, taču par ideju trūkumu mūsu bankas apsūdzēt nevar.”
“”Fintech” dara vienu lietu ideāli, tādā veidā iekarojot lietotāju sirdis, bet pakalpojumu skaits ir mazs. Vienmēr var runāt par šo stratēģiju – vai izveidot vienu funkciju ideāli vai uzreiz daudzas funkcijas, kuras laika gaitā uzlabo.”
