Pērkamu dzīvokļu Rīgā paliek arvien mazāk? 0
Septembrī iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sarucis par aptuveni 8% – pārdošanā bija pieejami 4953 dzīvokļi, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pārstāvji.
Piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs veidoja 45% jeb 2225 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita. Savukārt par 15% palielinājies īrei pieejamo mājokļu skaits, sasniedzot nepilnus 3000. Gandrīz 40% īres dzīvokļu piedāvājuma veidoja mājokļi sērijveida namos Rīgas apkaimēs – 1105.
Cenu izmaiņas iekštelpu platībām sērijveida dzīvokļos septembrī nav fiksētas – vidējā cena par kvadrātmetru saglabājās 1040 eiro, bet centrā – 1495 eiro, kas ir kritums par 2%.
Jauno projektu pirmreizējo tirgu Rīgā septembrī papildinājuši 20 jauni dzīvokļi, informē “Latio”. Kopumā iegādei pagājušajā mēnesī bija pieejami 1410 dzīvokļi, veidojot 28% no visa dzīvokļu piedāvājuma. Vidējās cenas iekštelpu platībām pārdošanas sludinājumos ir nemainīgas – 2800 eiro par kvadrātmetru.
Neliels cenu kāpums novērots noslēgto darījumu summās, kur cenas par kvadrātmetru tuvojas tām, kādas ir sludinājumos, atzīmē “Latio”. Lai gan cenu līmenis mēneša izteiksmē izlīdzinājies, spriest par jauno projektu tirgus atveseļošanos būtu pāragri – starpības samazinājums var būt skaidrojams gan ar ekonomiskākas klases dzīvokļu parādīšanos tirgū, gan atsevišķiem darījumiem.
Jauno projektu otrreizējā tirgū kvadrātmetra cena iekštelpu platībai septembrī bija 2015 eiro, bet Rīgas centrā palielinājās par 14%, darījumos sasniedzot 2660 eiro par kvadrātmetru. Vidējās cenas pieaugums tiek pamatots ar dažiem dārgiem darījumiem un neatspoguļo kopējo tendenci.
“Latio” informē, ka septembrī tāpat kā augustā vidēji bija nepieciešamas 65 dienas, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (70 – jūnijā un jūlijā, 75 – maijā, 75 – aprīlī, 76 – martā, 76 – februārī, 78 – janvārī), savukārt 11% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (12% – augustā, 8% – jūlijā un 9% – iepriekšējos sešos mēnešos).
Tāpat “Latio” dati liecina, ka 18% pārdevēju septembrī ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (augustā – 17%, jūlijā – 15%, jūnijā – 17%, maijā – 18%, aprīlī – 19%, martā – 21%, februārī – 22%, janvārī – 22%).
Apkopotie dati arī liecina, ka septembrī 64% darījumu notika bez kredītu piesaistes (augustā – 61%, jūlijā – 59%, jūnijā – 52%, maijā – 55%, aprīlī – 53%, martā – 50%, februārī – 46%, janvārī – 45%).
Septembrī tāpat kā augustā 21% darījumu Rīgā veikti ar mājokļiem jaunajos projektos (jūlijā un jūnijā – 26%, maijā – 24%, aprīlī – 26%, martā – 26%, februārī – 30%).
“Latio” informē, ka tirgus aktivitāte turpinās arī reģionos. Jelgavā novērots augsts pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Interese saglabājas par mājokļiem jaunajos projektos, tostarp potenciālie pircēji meklē aktīvi meklē piedāvājumus otrreizējā tirgū, un reāla pircēja gadījumā pārdevēji ir pielaidīgi attiecībā uz cenas samazināšanu.
Līdzīga tendence novērota arī Vidzemē, informē “Latio”. Konstatēts, ka pārdevēji, kuri iepriekš negribīgi izskatīja iespējas koriģēt īpašuma cenas, šobrīd ir gatavi runāt par lielākām atlaidēm. Tāpat Valmierā pašvaldība sākusi būvēt jaunu īres dzīvokļu namu, piedāvājot 120 jaunus mājokļus, kuriem potenciālie īrnieki varēs sākt pieteikties no nākamā gada februāra.
“Latio” informē, ka “dzīvs” iluzorās domāšanas piemērs ir Jūrmalas nekustama īpašuma tirgus paradokss – lai gan piedāvājums aug, lielākā daļa objektu ir nelikvīdi un cenas ziņā ir būtiski atrauti no tirgus realitātes. Rezultātā, apskatot sludinājumu portālus, pircējiem sākotnējā izvēle šķiet plaša, taču pēc ilgākas analīzes kļūst skaidrs, ka adekvātu, izdevīgu variantu tirgū ir ļoti maz. Tikai atsevišķi piedāvājumi reāli atbilst pircēju pieprasījumam attiecībā uz lokāciju, cenu un kvalitāti, taču arī tiem nereti atklājas slēptie zemūdens akmeņi un īpatnības. Daļa īpašnieku, kuriem piederošo savrupnamu un dzīvokļu vērtība kritusi gandrīz uz pusi, savus objektus tomēr nav gatavi pārdot, neskatoties uz apziņu, ka mitināties greznajos kūrotpilsētas īpašumos viņi vairs nevarēs.
“Latio” Jūrmalas filiāles vadītāja Jeļizaveta Čelnokova skaidro, ka klienti, kas apsver iespēju iegādāties īpašumus prestižajā Jūrmalā, ir finansiāli stabila pircēju grupa, kas spēj veikt darījumus bez hipotēkas piesaistes. Pircēji izvēlas īpašumus rūpīgi un nesteidzas pieņemt lēmumus, līdz kļuvuši pilnībā pārliecināti par savu izvēli ilgtermiņā, skaidro Čelnokova, piebilstot, ka tirgū vērojama arī citu būtisku faktoru ietekme – lai gan kopumā pieprasījums ir samazinājies, atlikušie interesenti izmanto savu pozīciju, lai iegūtu labākos piedāvājumus un atlaides.
Noskaņojums nekustamā īpašuma tirgū šobrīd neizstaro sevišķi lielu optimismu, par ko liecina arī nesen veiktais “SEB banka” pētījums. Vairāk nekā puse respondentu prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvākā gada laikā (īpaši – Zemgalē dzīvojošie), savukārt cenu kritumu paredz vien 10%. Pircēju skepse cita starpā tiek pamatota ar gaidāmajiem grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nosakot, ka turpmāk ienākumam no kapitāla pieauguma, tostarp atsavinot nekustamo īpašumu, tiks piemērota 25,5% likme līdzšinējo 20% vietā.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un tajā veikto ieguldījumu vērtību turēšanas laikā. “Latio” eksperti lēš, ka nodokļu izmaiņas mājokļu segmentam par labu nenāks, īpašumu cenas sadārdzinot.
Proti, izmaksu pieaugumu īpašnieki mēģinās kompensēt, nodokļa starpību iekļaujot pārdošanas cenā, prognozē “Latio”. Taču “Latio” eksperti pieļauj, ka nodokļu izmaiņas var mobilizēt neizlēmīgos pārdevējus ātrāk pieņemt lēmumu par īpašuma pārdošanu, ņemot vērā likuma pārejas noteikumus – tiem darījumiem, kas būs sākti līdz 2024.gada 31.decembrim, bet nebūs pabeigti tajā pašā taksācijas gadā, nodokļa maksātājam līdz 2027.gadam ir tiesības piemērot nodokļa likmi līdzšinējo 20% apmērā, taču tikai gadījumā, ja īpašums tiek pirkts uz nomaksu.
Situācijas, kas pārdevējiem var rasties pēc jauno grozījumu pieņemšanas, ir ļoti dažādas, skaidro “Latio” pārstāvji. To, cik apjomīgu summu nāksies maksāt, pārdodot īpašumu, nosaka daudzi faktori, tostarp – vai mājoklis ir īpašnieka deklarētā dzīvesvieta, vai tas ir saņemts mantojumā, vai tas ir vienīgais piederošais nekustamais īpašums un cik ilgi tas atradies esošā pārdevēja īpašumā.
Labvēlīgākajā gadījumā kapitāla pieauguma nodoklis nav jāmaksā vispār, ja dzīvokļa īpašums pārdevējam pieder vismaz piecus gadus un pēdējo 12 mēnešu periodā tā ir bijusi pārdevēja deklarētā dzīvesvieta.
