Pērkam lietotu auto II 0
Turpinām augstākās kvalifikācijas profesionāļu aptauju par kritērijiem lietota auto izvēlē. Šoreiz vārds Uldim Rolim, “Bosch servisa” vadītājam, Latvijas Gada auto žūrijas biedram. Ņemot vērā Ulda vadītā servisa specializāciju (elektronika, barošanas sistēmas), protams, aicināju viņu runāt galvenokārt par šiem tematiem.
Arī vadi mēdz novecot
“Pilnīga taisnība Ivaram Caunem (“LA”, 7.02.) – no stipri rūsējušiem un atjaunotiem sistiem auto vajadzētu izvairīties pirmkārt. Bleķu remonti tiešām ir traki dārgi un diemžēl nebeidzas pēc pirmajiem ielāpiem. Iespējamā pirkuma rūpīgi pētāmo daļu sarakstu noteikti gribu papildināt ar vadiem. Mūsdienu automobilī ir milzum daudz elektronikas. Mazākā bēda, ja no vecuma sāk streikot kāds vadības elements, sensors vai citi kompakti bloki, kuru kaites samērā vienkārši diagnosticēt un tos nomainīt vēl vienkāršāk. Dārgi gan tie reizēm mēdz būt, bet citādi procedūra vienkārša – piespraud jaunu vajadzīgo detaļu un brauc mierīgu sirdi tālāk.
Daudz sliktāk, ja vecums vai rupji remontētas avārijas sekas bojājušas vadu saišķus jeb kūļus. “Slimo” vietu atrast grūti, veselu kūļu nomaiņa dārga un tāpat kā skārda darbi dārgi. Tādēļ rūpīgi pētiet visus gan viegli, gan grūti ieraugāmos vadus. Ja pamanāt citas krāsas piestiķējumus, aizvietojumus, izolējumus – jebkuras neprofesionālas iejaukšanās pēdas –, uztveriet to kā iespējama riska zīmi.
Pieredze liecina, ka autobūvē gadās pat citādi solīdu firmu modeļi ar neveiksmīgu vadu saišķu izvietojumu un kvalitāti. Piemērs – “Volvo 760” ar sešcilindru PRV motoru. Tiem vadu saišķos izolācija kušķiem muka nost, draudot ne tikai ar darbības traucējumiem, bet pat “sarkano gaili”. Līdzīgi stāsti saistās ar W 202 mersedesu (1993. – 2000. gads), tā lielāko radinieku W 140 (1991. – 1998. gads). šie modeļi turklāt bieži un “par labu cenu” parādās tirgū, jo īpašniekam regulārie elektroniķīši apnikuši un viņš būtu ļoti laimīgs, no tiem tiekot vaļā. Gandrīz vai uzdāvinot jums… Neņemiet. Labāk jau lai šie auto nonāk šrotos un tiek izjaukti detaļās.
Vēsture un diagnostika
Lēts un labs auto… Gandrīz neiespējama kombinācija. Labs, protams, var būt arī 20 gadus vecs auto – ja tas atbildīgi kopts un uzturēts. Bet tādi nemēdz būt ļoti lēti. Neklausieties pārdevēju pasakās. Skatieties. Ja, paceļot vāku, redzat, ka elektriskie vai cauruļvadi nav savās īstajās vietās, nav nostiprināti tā, kā to dara rūpnīcā, bet kaut kur kaut kā pieķerti ar savilcējiem, pietīti ar izoleni – turieties no šā “limuzīna” tālāk. Labākais pirkums – auto ar oficiālu biogrāfiju, servisa grāmatiņu, kas apliecinās visas vecā saimnieka pūles vai parādīs visas paviršības (ierakstu izbeigšanās dažus gadus pirms pārdošanas, piemēram). Diemžēl auto ar šādiem dokumentiem lētākajā segmentā reti atrodami.
Vajadzīga diagnostika. Nav jau tā sevišķi dārga (ap Ls 35). Bet visur ielīst pat tad nez vai izdosies. Par degvielas sistēmu, piemēram. Vislabāk, protams, būtu, ja varētu ar aci ielīst bākā un apskatīt, kādas klimpas tur peld. Ja lietota apšaubāmas izcelsmes degviela, gruži tur noteikti ir. Labi, ja tie tikuši tikai līdz degvielas filtram. Bet arī tas var būt gadiem nemainīts (pirms pārdošanas gan varbūt ielikts), tad šmuce varēja nonākt sūkņos, sprauslās, kas ir ļoti smalki mehānismi un netīrību nepacieš. Pat laba diagnostika ne vienmēr noteiks precīzu tuvojošos remontu prognozi.
Labāko (un bezmaksas) diagnostikas iespēju pašlaik devis Dievs. Salst. Un dīzeļmašīna, kas no rīta 20 grādu salā vienā paņēmienā “piešķiļama”, ir laba mašīna. Šis tests turklāt liecina ne vien par barošanas sistēmas pieklājīgu tīrību un stāvokli, bet arī apliecina pietiekami augstu kompresiju cilindros, labu akumulatora un startera spēku. Izmantojiet šo iespēju!
Niķus šajos apstākļos mēdz parādīt pat ne sevišķi veci (6 – 8 gadi) klasisku, labu dīzeļfirmu (“Peugeot”, “Citroen”) ļoti izturīgie 1,9 l motoriņi. Pielec gan, bet tā kā uz trim cilindriem, mazliet pasilst, aiziet visi četri. Normāli? Nākamziem nelēks… Jo, servisā motoriņu papētot, izrādās, ka šim (160 000 km nobraukums) vārsti vēl ne reizi nav regulēti. Un nu jau ir par vēlu (vārsti var būt bojāti, vajadzīga to nomaiņa vai remonts). Regulāras apkopes ražotāja noteiktajos laikos ir NEPIECIEŠAMAS! Un to, vai tās veiktas, var apliecināt tikai minētie dokumenti. Vai nopietna pārbaude nopietnā servisā. Tās pāris stundas un pārdesmit lati noteikti rentēsies. Pat lielus melus odometra rādījumos (nobrauktie kilometri) pēc citu mezglu datiem labs meistars var noteikt. Dariet to pirms pirkuma līguma, lūdzu!”
Pavisam aukstu!
Tiktāl Uldis Rolis. Neliela piebilde no manas pieredzes. Minimālā programma – auksta starta pārbaude – tiešām ir izcila. Viena problēma – kā noteikt, vai auto tiešām klusu salis visu nakti? Mani, par konsultantu drauga pirkumā uzaicinātu, reiz smalki piečakarēja solīds kungs ar savu sarkano mersedesu. Tīši atbraucām agri no rīta. Saimnieks uz sliekšņa – samiegojies. Mersis pagalmā – viegla sniedziņa segts. Atveru, pasildu kvēlsveces, šķiļu – irrr! Ņemam!
Rezultāts? Nākamajā rītā auto pat nedomāja rūkt. Draugs zaudēja 400 latus dzinēja remontā (bloka slīpēšana, virzuļu un gredzenu maiņa). Es gandrīz zaudēju draugu. Dikti jau gribēju vēlreiz uz Purvciemu aizbraukt un pajautāt sirmajam blēdim, ar kādiem paņēmieniem viņš siltumiņu vecajā dzelzī pa nakti bija uzturējis. Neaizbraucu. Kāda jēga? Savu lētticību vēlreiz apliecinātu?
