Labas automašīnas ir deficīts, izvēles iespējas mazākas. Pērk to, kas ir, nevis to, ko gribas 9
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā uz visām jomām, arī uz lietoto vieglo automobiļu tirgu tiešu un netiešu iespaidu atstājusi gan kovida epidēmija, kas ilgst jau gadus, gan Krievijas–Ukrainas karš, kas ilgst jau gandrīz gadu. Lai arī kā tas būtu, ir sācies jauns, cerību pilns gads. Ko rāda gada sākums, un ko sola turpmākie mēneši? Kādas ir pircēju vēlmes, vai tās mainās?
Laukos rullē “Volvo” un “Audi”
Kad iegriežos SIA “LUKS Talsi” autoplacī pie Talsiem, jauna ģimene no Valdgales sev meklē otru automobili. Artūrs jau brauc ar 2009. gada “Audi”, bet sievai Sandijai vajadzētu 2010.–2011. gada “Volvo V70”, dīzeli, ar mehānisku ātrumkārbu, par kuru varētu maksāt 7000–8000 eiro. Viens tāds placī ir, bet īsti neejot pie sirds. Jau dažas nedēļas meklējot. Kāpēc tāda izvēle? Jo drošs un ērts.
Plača direktors Juris Lukševics pa to laiku sēž pie datora un izsolē Nīderlandē skatās, ko var nopirkt.
Tieši “Volvo V70” esot pirmā izvēle, ko lauku un mazpilsētu iedzīvotāji meklējot – līdzās “Audi A3” un “A4” modeļiem un dažādu marku krosoveriem. Otrā izvēle esot “Opel” un franču ražotāju modeļi. Joprojām visvairāk prasot automobiļus ar dīzeļa dzinējiem. Kad jautāju par elektriskajiem automobiļiem, sastopu izbrīnu par jautājumu. Nevienu! Neesot gribētāju, un tas arī saprotams: elektroautomobiļu milzīgās cenas un ierobežotās uzlādes iespējas.
Ļaudis pārsvarā meklējot automobiļus, kuru cena 7000–10 000 eiro robežās. Tā tās bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, tikai tagad automobiļi kļuvuši vecāki. Protams, iegādājas arī lētākus automobiļus.
“Tagad Eiropā iepērku automobiļus par cenu, par kādu pirms 2021. gada tirgoju. Tas nozīmē, ka cenas placī ir lielākas par 20–50%. Cenu pieaugumam ir vairāki iemesli. Suecas kanālā uz sēkļa uzskrēja kravas kuģis – uzreiz sākās problēmas ar automobiļu sastāvdaļām un rezerves daļām. Vēl bitkoinu krīze, kovids ar saviem satricinājumiem, tad sākās karš – lētie automobiļi un džipi aizbrauca karot, palielinājās energocenas, radās problēmas ar automobiļu sastāvdaļu ražotājiem Ukrainā un Krievijā. Tā kā cenu kāpumam ir izskaidrojums. Varbūt tikai Rīgā uzpircēji mazliet bojā tirgu – uzpērk un tad uzliek savu uzcenojumu,” saka J. Lukševics.
Vai radusies situācija mainījusi pirkšanas paradumus?
“Pērk mazāk. Tagad dienā pārdodu vidēji vienu automobili. Pirms gada un vēl vasarā tie bija divi trīs. Vairs neprasa lielas ekstras. Citi vispār grib pēc iespējas mazāk elektronikas, jo laikam ir pieredze, cik var maksāt tās remonts. Arvien vairāk iegādājas mazus automobiļus. Arī 1,5 litru dzinēji vairs nav problēma – agrāk automobiļus ar šādiem motoriem bija praktiski neiespējami pārdot, kā tagad ar viena litra dzinējiem. Tas arī saprotams, jo maziem dzinējiem nav uzticības resursu ziņā,” novērojis J. Lukševics.
Interesanti, ka placī ieskanoties arī pa telefona zvanam no Krievijas: vai varot nopirkt kādu automobili rezerves daļām, ar ko tur esot problēmas.
Darījumi neesot notikuši, jo krieviem neesot iespējams pārskaitīt naudu.
Taču kopumā J. Lukševics ir optimists. Lietotu automobiļu tirgus ir un būs visos laikos. Vienmēr būs cilvēki, kam nedos līzingu vai viņi to negribēs ņemt, būs cilvēki ar maziem ienākumiem. Ir arī tādi, kam vienkārši patīk pirkt lietotus automobiļus. Tas ir arī risks, ieguvumi, laimes spēle, emocijas. J. Lukševics ar smaidu atceras vīrieti, kurš placī ieradies, skaļi deklarējot, ka viņam varot piedāvāt visu, tikai ne baltu opeli. Beigās tieši ar baltu opeli aizbraucis…
Rumbula joprojām dzīva
Rīgas Rumbulas lietoto automobiļu tirgus plači vizuāli izskatās kā iepriekšējos gados. Jauns vīrietis Dainis meklē labu “BMW”, par ko gatavs masāt 7000–8000 eiro, bet sūdzas, ka neko piemērotu nevarot atrast. Būtu gatavs ņemt pat ar nelieliem defektiem, tikai ne galīgi nobrauktu. Jau 15 gadus bembists un neko citu negribot, varbūt tikai mersedesu.
Savukārt pusmūža pāris Natālija un Sergejs uz “BMW” pat neskatās – meklē aizvietotāju savam sarūsējušajam “Volkswagen Sharan”. Gatavi maksāt 5000–6000 eiro par vidējas klases Vācijas vai Francijas automobili trijiem cilvēkiem.
Vladimirs Rumbulā automobiļus tirgo jau trīsdesmit gadus. Pēdējos mēnešus esot krīze un bizness mīnusos.
Cilvēki automobiļus pērkot mazāk, jo dzīve kļuvusi dārgāka un naudas – mazāk.
Pagājušogad līdz rudenim daudz automobiļu sev pirkuši ukraiņi – tad muitas nodeva nav bijusi jāmaksā ne tikai karam vestajiem, bet arī privātajām vajadzībām domātajiem automobiļiem, kas tagad atjaunota.
Auto pārdevējs domā, ka tirgus atdzīvosies, kad beigsies karš. Pircēju daba neesot mainījusies: grib maksimāli labu automobili par maksimāli mazu cenu. Joprojām ejošākie ir Vācijā ražotie automobiļi. Kā pārdevējs iesakot tos, kas iepriekšējā dzīvē arī Eiropā bijuši tālu no jūras, jo tad labāk saglabājušies. Latvijā gadu kalpojis automobilis jāvērtējot kā trīs gadus braucis Eiropas vidū vai dienvidos.
Cenas uzblīdušas, paradumi palikuši
Auto asociācijas apkopoties dati, ko tā ieguvusi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), rāda, ka Latvijā šogad janvārī reģistrētas 3133 lietotas vieglās automašīnas, kas ir par 11,8% mazāk nekā 2022. gada janvārī. Kādu ainu redz asociācijas prezidents Andris Kulbergs?
A. Kulbergs: Ir notikušas milzīgas pārmaiņas. Kovids ietekmēja loģistiku un pieprasījumu, kas radīja unikālu situāciju, ka automobilis kļuva par deficīta preci. Krievijas iebrukums Ukrainā to pastiprināja. Pret Krieviju kā pret izejvielu piegādātāju autoražošanai tika noteiktas sankcijas, bija jāmeklē citi piegādātāji, no kā cenas uzlidoja gaisā. Samazinājās piegādes no Ukrainas, kur ražo vadus un citus komponentus – vairs nevarēja saražot to, ko pieprasa. Un tad vēl pa virsu energocenu kāpums. Ražotāji pārstāja dot arī atlaides: kāpēc tās dot, ja automobiļu trūkst?
Cenas jauniem automobiļiem pieauga par 11–15 %, kas automātiski iespaidoja lietotu automobiļu cenu. Paredz, ka šogad jaunu automobiļu cenas pieaugs vēl par 6–8%.
Daudzi cilvēki, kas gribēja pirkt jaunu automobili, negribēja gaidīt vairākus mēnešus līdz pat gadam rindā un meklēja alternatīvas – mazlietotus automobiļus.
Dabīgi, cenas tām kāpa – līdz 35%, dubultojās vienu un divu gadu vecu automobiļu imports. Radās nebijusi situācija: pirms diviem gadiem nopirktu automobili pat ar krietnu nobraukumu varēja pārdot par to pašu cenu. Protams, uz visiem modeļiem tas neattiecas – tikai uz pieprasītākajiem. Plus vēl kara pirmajā pusgadā Ukraina no Eiropas tirgus “izsūca” 150 000 lēto lietoto automobiļu, kam vajadzēja stāties karā iznīcināto vietā. Tas atkal radīja uz tirgu spiedienu no apakšas, jo ukrainim pārdotā automobiļa īpašnieks taču gribēja ko vietā. Tas viss radīja situāciju, ka lietotiem automobiļiem ir tik lielas cenas, ka tas slāpē tirgu.
Vēl līzinga likmes tuvinās 6–7%, kas nozīmē, ka par jaunu automobili mēnesī jāmaksā vidēji par 80 eiro vairāk, par lietotu – 35–50 eiro. Un ja vēl cilvēkam ir kredīts par mājokli… Rezultātā ir cilvēki, kas nu var samaksāt tikai par mājokli. Es personiski uzskatu, ka lietotiem automobiļiem cenas ir nepamatoti uzblīdušas. Labklājība krītas. Ir inflācija. Algas aug lēnāk.
Vai arī jauno automobiļu tirgus bremzējas?
Vēl ne. Jo tam ir inerce. Daudz automobiļu ir pasūtījumā. Pagājušā gada statistika nerādīja reālo tirgus pieprasījumu, jo vienkārši nebija automobiļu, kuri šogad būs, bet arī nerādīs reālo ainu šim gadam. Tirgus jau sakārtosies, bet tās cenas… No 2014. gada jaunu automobiļu cenas pieaugušas par 58%. Uzskatu, ka tirgus šogad nomierināsies. Pieprasījums salāgosies ar piedāvājumu.
Pavērojot lietotu automobiļi tirdzniecības plačus, redzu, ka tie ir pilni. Nekāda deficīta.
Jā, tikai cenas uzkāpušas. Un labas automašīnas ir deficīts, izvēles iespējas mazākas. Pērk to, kas ir, nevis to, ko gribas.
Ir kādas izmaiņas cilvēku paradumos?
Ekonomiskā situācija vēl nav ietekmējusi pircēju attiecībā uz automobiļu klasi.
Lietotajiem automobiļiem dominē premiuma klase – 48%, tātad tas ir emocionāls pirkums. Tas mainīsies. Jaunajiem automobiļiem premiuma klase ir tikai 12%. Kā ASV, kur 70. gados pēc pirmās ekonomiskās krīzes vēl turpinājās lielo auto ēra, cilvēki sakostiem zobiem vēl nemainīja paradumus. Bija vēl vajadzīga otra – Kuveitas – krīze, pēc kā V8 lieli motori gandrīz izzuda kā suga, vietā ienāca toijotas ar maziem dzinējiem. Mēs vēl dzīvojam džipu, apvidus automobiļu ērā.
Eiropa atbrīvojas no sava vecā autoparka, kas nokļūst pie mums. 87% no importētiem automobiļiem ir dīzeļi, kaut gan pēc loģikas tam tā nevajadzētu būt. Mēs braucam krietni par maz, lai dīzelis būtu efektīvs, tas ir arī dārgāks uzturēšanā. Bet mēs pērkam, jo Rietumeiropai jāpilda klimata mērķi, dīzeļiem jāmaina dārgi filtri, kas vairs bieži neatmaksājas. Tad tie automobiļi nokļūst pie mums, kur ar tiem vēl var braukt. Cena un piedāvājums labs, un cilvēki pērk. Drīz arī Latvijā nevarēs iztikt bez dārgas filtru maiņas dīzeļiem – tagad daudzi tos mierīgi izgriež. Tas arī mainīs ainu.
Es tomēr gribu aizstāvēt latviešus par lietotu un lielu, varbūt ne gluži paša premiuma augšējās klases, automobiļu pirkšanu. Tāds ir arī man. Jo normāls latvietis ir praktisks un ar aizrautībām. Retam latvietim nav savi lauki. Retāk vai biežāk šurpu turpu kaut kas jāved, ja vēl mednieks, makšķernieks, sportists vai kāda cita hobija piekritējs, tad ar mazauto ir grūti. Nemaz nerunāju par tiem, kam ir sava privātmāja vai liela ģimene. Cita lieta, ka obligāti nav jāpērk lielais bembis vai mersedess, kura remontam var vienkārši nepietikt naudas.
Kā jau teicu, ir inflācija, cilvēku labklājība ir kritusies, aizņemšanās spējas samazināsies. Līdz ar to domāju, ka cilvēku pirkumi kļūs racionālāki. Jā, piekrītu, ka premiuma klases automobiļi ir ērtāki un drošāki, bet arī remonti ir dārgāki.
Kādu automobili jūs pirktu, ja tam varētu atvēlēt 6000 eiro – dzīvojot laukos mājā un dzīvojot pilsētā?
Pirktu drošu un vienkāršu automobili, kuru varētu pārdot arī tad, kad būtu to palietojis, un kura remonts nebūtu dārgs. Laukos: “Volkswagen Passat” vai “Ford Mondeo”, kuri ir arī ietilpīgi. Pilsētā mana izvēle būtu “Ford Fiesta” – maza, ērta un vienkārša.
Un ja pirkumam varētu atvēlēt 10 000 eiro?
Tad jau izskatās, ka būtu īsts saimnieks laukos, ja tik daudz varu maksāt. “Mitsubishi L200” vai “Ford Ranger”, ar kuriem var apvienot privātos braucienus ar saimnieciskām vajadzībām, var braukt pa sliktiem ceļiem un sliktā laikā. Pilsētā: “Volkswagen Passat CC” vai “Škoda Superb” no lielajiem vai pēc iespējas jaunāku “Ford Fiesta” vai “Volkswagen Golf”.
