Perevoščikovs: lai ko daži teiktu, satraukumam nav pamata 24
Mums vajadzētu paturēt prātā Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Covid-19 rīcības plānu rudenim un turpināt novērot saslimstības situāciju, aģentūrai LETA pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš norādīja, ka patlaban satraukumam nav pamata, rudens Covid-19 vilnis vēl nav sācies, taču tāpat kā iepriekšējos gados ir novērojams vasaras saslimstības ar šo infekciju pieaugums.
Eksperts minēja, ka patlaban saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaits pieaug ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, kas sevišķi raksturīgi omikrona apakštipiem BA4 un BA5. Pēc Perevoščikova paustā, šie apakštipi ir infekciozāki par iepriekšējiem, jo tiem ir lielāka iespējamība izplatīties. Visstraujāk Covid-19 saslimstība pieaug Eiropas dienvidos, proti, Itālijā, Francijā, Grieķijā, savukārt Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā vai Norvēģijā pieaugums ir mierīgāks.
Vienlaikus Perevoščikovs norādīja, ka vienīgais, kas atšķir šo vasaras Covid-19 vilni no iepriekšējām sezonām, ir tas, ka saslimstības pieaugums ir sācies par aptuveni trim nedēļām agrāk.
“Mēs sasniedzām minimālo saslimstību ātrāk un ātrāk arī saslimstības pieaugumu. Mēs nevaram prognozēt, ka Covid-19 saslimstības pieaugums pēkšņi apstāsies – tas, visticamāk, turpināsies. Svarīgi ir tas, ka situācija patlaban slimnīcās būtiski nepasliktinās, un arī klīniski smago pacientu skaitu nevar salīdzināt ar to, kas bija pie deltas un alfas,” skaidroja Perevoščikovs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pārslimojuši to, ir risks inficēties vēlreiz, jo iegūtā imunitāte nevar pasargāt, īpaši, ja ir pagājis ilgāks laiks kopš vakcinācijas vai pārslimošanas. Tomēr iepriekš iegūtā imunitāte pasargā no smagām Covid-19 slimības formām un arī letāla iznākuma, sacīja eksperts.
“Mūsu pēdējais apkopojums liecina, ka nāves gadījumu skaits tiem Covid-19 pacientiem, kuriem ir veikta pamatvakcinācija un balstvakcinācija, ir astoņas reizes zemāks nekā tiem, kuri saslima ar omikronu, bet nebija vakcinēti,” informēja Perevoščikovs.
Tāpat Covid-9 saslimstības pieaugums ir saistīts ar to, ka cilvēki aktīvi ceļo uz ārzemēm, kas eksperta vērtējumā, nav īpaši droši no epidemioloģiskā viedokļa. Pēc SPKC datiem, pagājušajā nedēļā 17 cilvēki no 100 Covid-19 inficētajiem ir inficējušies ārzemēs – Turcijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un citos siltajos kūrortos, kur Latvijas iedzīvotāji brauc atpūsties.
Vasarā cilvēki arī biežāk socializējas un mazāk ievēro distanci, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, un Covid-19 izmanto iespēju izplatīties, norādīja Perevoščikovs, piebilstot, ka cilvēki inficējas privātajos pasākumos, dzimšanas dienās, darba vietās, sabiedriskajos transportos, kā arī inficē ģimenes locekļus.
“Šobrīd galvenais rādītājs ir tas, ka saslimstība ar omikronu ir daudz vieglāka, salīdzinot ar iepriekšējo paveidu izraisītajiem saslimšanas gadījumiem. Tur momentāni slimnīcas bija aizpildītas ar pacientiem, bet pagājušajā nedēļā par 12% pieaudzis pacientu skaits stacionāros. Tie gan ir ne tikai tie, kuriem ir Covid-19, bet arī tie, kuriem šī infekcija ir kā blakusslimība. Mēs esam redzējuši sliktākus laikus, un, ja šī brīža saslimstības pieaugums tiešām būtu augsts, tad būtu nepieciešami papildu pasākumi, bet tagad tie nav nepieciešami,” uzsvēra Perevoščikovs.
Viņš aicina iedzīvotājus pārbaudīt savus vakcinācijas pret Covid-19 datus, īpaši, ja nav veikta balstvakcinācija vai pabeigta primāra vakcinācija. Tas galvenokārt attiecas uz riska grupām piederīgajiem, savukārt otra balstvakcinācija ieteicama riska grupām virs 65 gadiem.
