Kā Rīgā draudēja uzspridzināt Gorbačovu 34
PSRS līderis Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu pirms 30 gadiem dažas dienas pavadīja Latvijā, cenšoties pārliecināt vietējo sabiedrību par nepieciešamību turpināt viņa izraudzīto sociālisma pārbūves kursu. Atmodas priekšvakarā notikušās vizītes laikā tikai retais varēja iedomāties, ka Gorbačova sāktās reformas novedīs pie PSRS sabrukuma.
Pasludinājis kursu uz “perestroiku” (pārbūvi) un “glasnostj” (atklātību), PSRS kompartijas līderis Mihails Gorbačovs apzinājās, ka pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja sabiedrība atbalstīs viņa centienus mainīt gadu desmitu laikā iesīkstējušos padomju režīma darbības principus. Perestroikas ideju popularizēšanas nolūkiem kalpoja arī Gorbačova un viņa sievas Raisas viesošanās Latvijā, kas ilga no 1987. gada 17. februāra līdz 19. februārim. Jau pats par sevi tas bija ievērības cienīgs notikums, jo padomju okupācijas laikā citi Kremļa saimnieki lielākoties neuzskatīja par nepieciešamu klātienē iepazīt situāciju Latvijā.
Ja nav baseina, jāpeldas jūrā
1900. gada pavasarī Rīgā neilgu laiku viesojās boļševiku līderis Ļeņins, kurš tolaik vēl tikai kaldināja plānus par “proletariāta diktatūras” nodibināšanu. Pagāja vairāk nekā pusgadsimts, līdz komunistu galvenais vadonis atkal pagodināja Rīgu ar savu ierašanos: 1954. gadā šeit ieradās Ņikita Hruščovs, kurš aizrautīgi izklāstīja savu ideju par kukurūzas audzēšanu kā galveno padomju lauksaimniecības balstu. 1959. gada vasarā Hruščovs vēlreiz apmeklēja Latviju, un šoreiz viņa vizīte ievadīja nacionālo komunistu kustības sagrāvi, jo neilgi pēc tam no varas tika atstumts Eduards Berklavs un citi latviešu patrioti, bet viņu vietā tika iecelts reakcionārais Arvīds Pelše, kurš vērsās pret “buržuāziskā nacionālisma” atdzimšanu un cītīgi apkaroja pat Līgo svētku svinēšanu.
Hruščova pēctecis Leonīds Brežņevs pie varas bija 18 gadu, bet tā arī neuzskatīja par vajadzīgu apmeklēt Latviju. “Sistēma darbojās tādā veidā, kas neparedzēja biežas vizītes padomju republikās, jo visi jautājumi tāpat tika izlemti Maskavā,” skaidro kādreizējais Latvijas kompartijas vadītājs Anatolijs Gorbunovs. Viņam no Gorbačova vizītes atmiņā visvairāk palicis tas, ka Gorbačovam patika neplānoti apstāties un aprunāties ar cilvēkiem ielas malā.
Pēc atlidošanas uz Rīgu padomju līderis vispirms devās nolikt ziedus pie Ļeņina pieminekļa (iepretim tagadējai Ministru kabineta ēkai). Ieraudzījis sagaidītāju pūli, Gorbačovs teica: “Paldies, ka esat atnākuši! Bet vai Rīgā šodien kāds strādā vai ne?” Ļaudis viņu mierināja, ka strādā gan. “Strādāt mums vajag. Ceru, ka esat to sapratuši,” atbildēja Gorbačovs. Pēc tam viņš devās uz Latviešu sarkano strēlnieku (tagadējo Okupācijas) muzeju, pie kura aprunājās ar Rīgas Politehniskā institūta (tagadējā RTU) un Latvijas Valsts universitātes studentiem. Kāds no studentiem pažēlojās, ka nevar vien sagaidīt, kad tiks pabeigts Ķīpsalas baseins. Gorbačovs uz to atbildējis: “Tas, protams, ir slikti, bet jums taču tepat blakus ir jūra!” Februāra salā šī atziņa izklausījās īpaši iedvesmojoša.
