Perepjolkinam un Vistiņam ar miljonu nepietiek. 17 gadus iztiesājušies, no valsts prasīs vēl 3 miljonus 5
Pērn 4. aprīļa publikācijā “Kā valsts zaudē miljonu. Perepjolkins joprojām uzskata sevi par aplaupītu” “LA” rakstīja par to, kā pēc 17 gadus ilgas tiesāšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta lēma par labu Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam. Viņiem bija jāsaņem no Latvijas valsts 1 219 663 eiro kompensācija kā atlīdzinājums par piespiedu kārtā atsavināto zemes īpašumu 6,5738 hektāru platībā, kas atrodas Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā (J. Vistiņam materiālā kompensācija 339 391,98 eiro, G. Perepjolkinam – 871 271,12 eiro, un vēl katram morālā kompensācija 3000 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumi 1500 eiro). Tā bija lielākā kompensācija, kādu ECT Latvijai piespriedusi maksāt. Toreiz advokāts Egils Radziņš ar lietas iznākumu no juridiskā viedokļa bija apmierināts, gan piebilstot, ka viņa klienti cerējuši uz sešas reizes lielāku naudu. G. Perepjolkins bija izteicis uzskatu, ka viņam atņemtā zeme ostā maksājot divdesmit miljonus, tāpēc viņiem ar J. Vistiņu pienāktos vismaz pieci miljoni. ECT piespriestā nauda abiem prasītājiem pirms gada tika izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Taču G. Perepjolkins un J. Vistiņš joprojām nav apmierināti – viņi izlēmuši atkal tiesāties par kompensācijas lielumu. Iegansts – viens no Latvijas valsts ECT iesniegtajiem dokumentiem esot bijis “kritiski vērtējams pierādījums”, kā juridiski korekti izteicās advokāts E. Radziņš; G. Perepjolkins lietoja emocionāli ekspresīvāku izteicienu, runājot par viltotu dokumentu. Šis dokuments ir bijis SIA “Eiroeksperts Rīga” atzinums par iespējamo zemes kadastrālo vērtību Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā 1999. gadā, kas esot bijis paredzēts vien ostas vajadzībām, taču ticis iesniegts kā pierādījums. Esot vēl citi argumenti, advokāts min, ka tagadējais prasības pieteikums Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir uz desmit lapām. Kopējā prasījuma summa nu pārsniedz trīs miljonus eiro: G. Perepjolkins prasa 2,2 miljonus, J. Vistiņš – nedaudz vairāk par miljonu. Advokāts skaidro, ka šī summas aprēķinātas, no klientu bijušo īpašumu vērtības (kāda tā ir bijušo īpašnieku ieskatā) jau atskaitot ECT piespriestās un valsts izmaksātās kompensācijas.
Tiesas sēde paredzēta nākamgad 2. februārī, prasība iesniegta pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā. FM lūgusi sagatavot atbildes rakstu Satiksmes ministrijai, kuras komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds pirms tiesas komentārus par valsts puses argumentiem “LA” nesniedza.
Visu rakstu lasiet 16. decembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
