Juris Lorencs: Mēs nezinām, kāda pēc dažiem gadiem būs Latvija un pasaule 0
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Esmu diezgan skeptisks par to, ka ekspertu prāta vētrās var dzimt kodolīgs, bagāts, iztēli rosinošs teikums, kas liek cilvēkiem pasaulē kaut uz mirkli domāt par Latviju.
Izdarīsim domu eksperimentu – mēģināsim iztēloties, ko mums izsaka teiciens: “Simple Inspiring”.
Latviski tas skanētu – “Vienkārši iedvesmojoši”. Neuzminējāt? Izrādās, tas ir Eiropas lielākās un bagātākās valsts Vācijas reklāmas sauklis, radīts ar mērķi nostiprināt valsts tēlu un piesaistīt tūristus.
Skandināts, atkārtots, izvietots reklāmās. Bet vai tas ir sasniedzis dzirdīgas ausis? Un vai cilvēki tāpēc brauc uz Vāciju, lai tur smeltos iedvesmu? Diezin vai.
Pelnīt naudu, kārtot biznesu, mācīties, nogaršot alu un izbaudīt “Oktoberfest” gaisotni, iepirkties – to gan.
Vācija vispār ir diezgan vienmuļa zeme, kuras ainavu daudzviet gandrīz neglābjami sabojājušas autostrādes un vēja parki. Bagāta, perfekta, sakopta, organizēta, asfaltēta un nobruģēta, bet kopumā garlaicīga vieta, un šis “Simple Inspiring” te maz ko maina.
Ne tikai Vācijas, patiesībā daudzu Eiropas zemju saukļi izceļas ar savu banalitāti: “Home of Amazing Moments” (“Pārsteidzošu mirkļu mājas”, Lielbritānija), “Move Your Imagination”, (“Pārvieto savu iztēli”, Polija), “Inspired by Iceland” (“Iedvesmojoties no Islandes”).
Pat mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi (kur viss it kā esot labāks nekā pie mums!) nav spējuši izdomāt neko citu kā “Epic Estonia” jeb “Episkā Igaunija”. Tad jau daudz oriģinālāk skan Lietuvas sauklis: “Real is beautiful” jeb “Patiesais ir skaists”. Tie, kuri pazīst Lietuvu, piekritīs.
Arī mūsu atbildīgās institūcijas domā par Latvijas spalvu spodrināšanu. Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) līdz šā gada beigām izstrādāt valsts ekonomiskā tēla mārketinga un ieviešanas plānu.
Savukārt Ekonomikas ministrija iepazīstinājusi valdību ar ziņojumu par vienota valsts tēla izstrādi. Ministrs Jānis Vitenbergs atzinis, ka joprojām nepastāvot vienota un koordinēta pieeja Latvijas valsts ārējās komunikācijas stratēģijai.
Esot identificēti vairāk nekā 24 esoši savstarpēji nesaistīti Latvijas identitāti raksturojoši zīmoli, kas radot neviennozīmīgu priekšstatu par mūsu valsti. Tagad šajā lietā beidzot tiks ieviesta kārtība.
Turpmāk vienotā valsts tēla stratēģijas izstrādi koordinēšot LIAA, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti. LIAA mājaslapā lasām: “Veidojot valsts tēla vērtību piedāvājumu, tika organizētas piecas dažādu nozaru ekspertu diskusijas, kurās piedalījās 116 dalībnieki. Šajās diskusijās izkristalizējās, ka Latviju redzam kā jaunrades valsti.”
Nu ko, lai veicas. Vienīgi te būtu vietā atgādināt – pārdot pasaulei tik abstraktu lietu kā “radošums” nav tas vieglākais uzdevums. Iespējams, vēlmju domāšana ir radījusi iedomu tēlu.
Mēs gribam, lai pasaule mūs redz kā radošu zemi! Bet tagad uz brīdi iedomāsimies, ka ir kāda valsts X, kas sevi prezentē kā “radošuma lielvalsti”. Ko mums, latviešiem, tas izteiktu? Neko daudz. Kuru tūristu atvilinās doma, ka viņš var ceļot uz radošu vietu?
Dažus, bet ne daudzus. Kurš investors ieguldīs naudu, vadoties no abstraktiem “radošas vides” solījumiem? Viņus interesē politiska stabilitāte, prognozējama nodokļu politika, minimāla birokrātija, godīga biznesa vide un iespēja gūt peļņu.
Un kura tauta tad nav radoša? Pat autoritārā režīmā dzīvojošie baltkrievi spējuši radīt nozīmīgu informācijas tehnoloģiju industriju. Vienlaikus var neskaitāmas reizes atkārtot mantru “Hospitality Beyond Borders” jeb “Bezgalīga viesmīlība”, kas ir Baltkrievijas tūrisma sauklis, bet viesus tā arī nesagaidīt.
Jo pietiek uzmest skatienu televizora ekrānam un ieraudzīt melnās sejas maskās tērpušos cilvēkus, kuri ar stekiem rokās saimnieko Minskas ielās, lai vismaz pagaidām atliktu domu par braucienu uz Baltkrieviju.
Nekas nav tik iespaidīgs kā reālas lietas – preces, pakalpojumi, kultūra, garšas un krāsas, piedzīvojumi. Arī attēli, tiem piemīt milzīgs spēks.
Vismaz man šķiet, ka viens vienīgs attēls ar saules pielietu, tuksnesīgu Kurzemes pludmali, Latgales augstienē izkaisītiem ezeriem, Ventas rumbu vai brūnu baraviku Vidzemes silā ir neskaitāmas reizes spēcīgāks par abstraktu “radošumu”.
It īpaši šajos Covid-19 laikos, kad cilvēki meklē iespēju klusai, nesteidzīgai atpūtai, tālai no radošas kņadas un tusiņiem. Tad jau daudz interesantāks un aktuālāks skan pašreizējais Latvijas tūrisma sauklis “Latvia – Best enjoyed slowly” jeb “Izbaudi lēnām”.
Varbūt šo domu var attīstīt tālāk, apaudzēt ar “radošuma ideju”, pie kuras nonākušas LIAA ekspertu grupas?
Vienlaikus esmu diezgan skeptisks par to, ka ekspertu prāta vētrās var dzimt kodolīgs, bagāts, iztēli rosinošs teikums, kas liek cilvēkiem pasaulē kaut uz mirkli domāt par Latviju.
Dzejoli vai simfoniju nevar uzrakstīt ekspertu grupas. Vislabākie pasaules rakstnieki, sapulcināti radošā vienībā, nespētu uzrakstīt romānu. Tāpat ir ar valsts saukli. To nevar izzīst no pirksta, izdomāt, uzkonstruēt mokošā, ilgā darbā.
Reklāmas sauklis ir ģeniāla ideja, kas dzimst pēkšņi un viena cilvēka galvā, kurš šo ideju ilgi nēsā domās, dažkārt pat savā sirdī. Pēc tam to var slīpēt, testēt, apspriest, pieņemt vai nepieņemt.
Steiga te nav vajadzīga. Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, mēs nezinām, kāda pēc dažiem gadiem būs Latvija un pasaule.
