Atmiņas par vasaru – apburošs peoniju dārzs. Kolekcija par 100 šķirnēm bagātāka! 0
Sen jau ir pagātnē tie laiki, kad dārzos auga tikai pāris šķirņu peonijas baltā un rozā krāsā. Latviju pēdējos gados satricinājis pamatīgs peoniju bums. Pērn sociālie tīkli burtiski vārījās no šķirņu piedāvājuma, un brīvie stādi tika aizrunāti zibenīgā ātrumā.
Dārga patikšana
Silvija dārzkopībā nav iesācēja. Savulaik diezgan rūpnieciskos apmēros viņa aizrāvusies ar dāliju audzēšanu, līdz atskārtusi, ka sievietei tas ir par grūtu, jo augus katru rudeni vajadzēja norakt un katru pavasari iestādīt. Silvija nolēma, ka jāpievēršas kam nedaudz vieglākam, un 2015. gadā iegādājās pirmās peonijas.
“Padomju laikā mums bija tikai vecmāmiņu peonijas, kas kā liels dārgums bija atnestas no baronu dārziem. Arī es esmu savākusi kādas piecas vecās šķirnes. Vispopulārākās senās šķirnes ir ‘Festiva Maxima’ un ‘Edulis Superba’, kas dārzos tiek audzētas jau vairāk nekā simt gadu.
Tās bija pirmās, par kurām priecājāmies, jo tad jau nemaz nezinājām, ka pasaulē ir radītas tik daudzas skaistas šķirnes. Pirmās peonijas veikalos ienāca no Polijas, un ar laiku paši sākām meklēt iespējas augus pasūtīt internetā.
Sākumā bija doma peonijas audzēt savai patikšanai, bet skaistās un godalgotās šķirnes nav lētas, tāpēc nolēmu tās audzēt arī nelielam biznesam,” stāsta saimniece. Tagad Silvijas dārzā aug šķirnes no Beļģijas, Čehijas, Nīderlandes, Amerikas…
Ilgi var augt vienā vietā
Taču arī peoniju audzēšana nav nekāds vieglais darbiņš. Lai šķirne sevi labi parādītu un augs būtu spēcīgs un veselīgs, tam jāatrod piemērota vieta un pienācīgi jāsagatavo augsne – rokot dziļas bedres, kas piepildītas ar peonijai tīkamiem gardumiem.
Taču šādu bedru rakšana ir smags un nogurdinošs darbs, īpaši, ja augsne ir mālaina. Silvija pagājušajā pavasarī savā dārzā iestādījusi 80 jaunas šķirnes, un rudenī kolekcija tika vēl paplašināta.
Viņa arī atzīst, ka zemes sagatavošana ir grūtākais no peoniju audzēšanas darbiem. Taču pozitīvais ir tas, ka peonijas vienā vietā var augt daudzus gadus, ja vien saimniece nevēlas dalīties ar šķirni, tad gan augs būs jāceļ ārā.
“Es uzskatu, ka pēc četriem pieciem gadiem augus vajadzētu izrakt, vajadzības gadījumā sadalīt cerus un salikt augam jaunu mēslojumu. Peonijas arī desmit gadus augs vienā vietā, taču, lai augi būtu paklausīgāki un neizgāztos, tos vajag laikus pārstādīt,” uzskata Silvija.
Augiem vajadzīgs aizvējš
Lai peonijas mazāk slimotu, tām vajadzīga atklāta vieta, kur stādījums labi vējotu. Taču Silvijas saimniecība atrodas pārāk atklātā vietā, kur, vējiem ieskrienoties, tie var būt pat ļoti stipri, tāpēc saimniece ziemeļrietumu pusē peonijām ierīkojusi vējlauzēju stādījumu no plūškokiem un tūjām.
Plūškoki ir skaists fons, uz kā augiem izcelties vasarā, bet tūjas stādījumu pasargā ziemā. Peonijas šādā aizvēnī jūtas omulīgi un par slimošanu nemaz nedomā.
Augsnes sagatavošana un stādīšana
Saimniecībā visa tehnika piemērota lielu zemes platību apstrādāšanai, un dobju sagatavošanai tā neder. Tāpēc augsnes frēzēšanai talkā tiek aicināts kaimiņš. Augsne ir mālaina, un arī bedru rakšanai tiek meklēti papildspēki.
Kad ap 50 cm dziļas bedres izraktas, tās tiek piepildītas ar trūdzemi, kūtsmēsliem un ilgiedarbības minerālmēsliem. Saimniece atzīst, ka bedru sagatavošanai nevelta tik milzīgu uzmanību, kāda tā būtu nepieciešama, ja augsne būtu nabadzīga.
Lai peonijas labi ziedētu, tās nedrīkst iestādīt par dziļu, kas ir viena no stādītāju izplatītākajām kļūdām. Taču, ja iestādīs par seklu, arī tas augiem nepatiks.
Liekot gumu zemē, raugās, lai pumpuri augsnē nebūtu dziļāk par 3–5 cm. Iestādot par dziļu, peonija bojā neaizies, tomēr tā neziedēs.
Skaistas un ēdelīgas
Pavasarī, kad peonijas pamodušās, saimniece tās piebaro ar slāpekļa mēslojumu. Pirms ziedēšanas tām tiek dots arī kālija mēslojums. “Peonijām patīk kālija mēslojums, jo tad ziedēšana ir košāka. Taču ar mēslošanu jāuzmanās, jo, augus pārmēslojot, tiem būs lieli laksti, augi labi nevējosies un sāks slimot,” brīdina Silvija.
Ziedu lielums atkarīgs gan no tā, kā augi tiek mēsloti, gan no tā, kāda ir augsne. Saimniece atzīst – stādījums ir nedaudz sabiezināts, bet rudenī katra otrā šķirne izrakta, dalīta un arī tirgota.
Peonijām arī ļoti patīk pelni, un visi pelni no pirts kurināšanas nonāk peoniju dobē. Pelni ne tikai ir labs barības vielu avots, bet arī aizsargā augus no pelēkās puves izplatības.
Lai arī pērnais pavasaris bija pateicīgs pelēkās puves izplatībai, šī slimība dārzā nav novērota.
Ziedēšanas laikā augi netiek mēsloti, bet pēc noziedēšanas saņem komplekso – rudens mēslojumu. Lai stādījums izskatītos glītāks un augi veidotu skaistu krūmiņu, pēc noziedēšanas sēklaizmetņus nogriež līdz lapu vainagam.
Peonijas sevi parāda trešajā ceturtajā gadā pēc stādīšanas. Lai arī Aldonis Vēriņš savulaik teicis, ka peonija nav kaza un pie mieta nav jāsien, taču Silvija atzīst – tā gluži nav. Peonijām ir vajadzīgs balsts.
Izlauzt vai neizlauzt sānu pumpurus
“Sānu pumpuri peonijām netiek izlauzti. Ja ziedi būtu paredzēti tirdzniecībai, tad tā darītu. Ir šķirnes, kurām sānpumpuri bieži vien nav mazāki par galveno pumpuru.
Pirmajos gados pēc iestādīšanas šķirne vēl nav paguvusi sevi parādīt. Vēlāk, kad būs skaidrs, kā konkrētajos apstākļos katra šķirne uzvedas, tiks domāts, vai pumpurus izlauzt,” skaidro saimniece. Sānu pumpuri parasti vairāk veidojas vecajām šķirnēm.
Micelārais ūdens no peoniju ziediem
“Vienuziem salasījos pa eļļām un nolēmu pamēģināt. No Spānijas pasūtīju pieclitru destilācijas aparātu un ķēros pie darba,” stāsta Silvija. Ziedi pirms likšanas destilatorā tiek karstā pirtī nedaudz apvītināti.
Lai arī saimniece bija cerējusi sagaidīt kādu pilienu eļļas, tas nav izdevies. Tā vietā sanācis micelārais ūdens sejas tīrīšanai, ko viņa izmanto jau vairākus gadus. Tas dod svaigumu un nedaudz balina ādu. “Man patīk augi, kas ir daudzveidīgi izmantojami,” atzīst Silvija.
Laba ideja
Lai nebūtu jāravē zem plūškokiem, saimniece iestādījusi bergēnijas. Tās labi pacieš noēnojumu un ir skaistas visu gadu, un nezālēm nav vietas kur augt. Savukārt pa vidu bergēnijām iestādītas sirdspuķītes, un izskatās, ka zied bergēnijas.
Peoniju kolekcionāres Silvijas Jaundžeikares dārzā Vidrižu pusē aug 180 šķirņu peonijas. Ja reiz tās iekaro kāda sirdi, tad savaldzina tik ļoti, ka ir grūti atzīt – pietiek!
Pasaulē ir radītas tūkstošiem cita par citu skaistākas šķirnes, un arī Silvija atzīst, ka stādīs vēl. Rudenī viņas kolekcija tika paplašināta par 100 šķirnēm.
Pie Silvijas viesojos jūnijā, kad peonijas bija pašā plaukumā, un – šīs puķes spēja uzrunāt arī mani, lai gan centos turēties kā klints. Arī mans dārzs šoruden papildinājās par teju desmit jaunām šķirnēm.
