Pentagons apsūdz Ķīnu kiberuzbrukumos ASV aizsardzības datortīkliem 0
ASV Aizsardzības ministrijas gadskārtējā ziņojumā Kongresam teikts, ka Ķīna izmanto spiegošanu, lai iegūtu tehnoloģiju militārās modernizācijas paātrināšanai, pirmo reizi apsūdzot Ķīnu mēģinājumos ielauzties ASV aizsardzības datortīklos.
Ķīna noraidījusi Pentagona apsūdzības kā nepamatotas, jo Ķīnas aizsardzības stiprināšana esot vērsta uz nacionālās neatkarības un suverenitātes aizstāvību.
Pentagona ziņojumā teikts, ka Ķīna īpaši cenšas pilnveidot radariem neredzamu lidaparātu būves tehnoloģiju un izveidot lidmašīnu bāzes kuģu floti, lai varētu apliecināt savu militāro klātbūtni arvien tālāk no valsts piekrastes, atzīmē aģentūra “Reuters”. ASV militārie eksperti uzskata, ka Ķīnas kiberokšķerēšana rada nopietnas bažas un liecina par vēl lielāku apdraudējumu, jo “prasmes, kas vajadzīgas kiberspiegošanā, ir līdzīgas tām, kas pieciešamas kiberuzbrukumu veikšanā datortīkliem”.
“Pret ASV valdības iestādēm joprojām tiek vērsti kiberuzbrukumi, dažus no tiem var attiecināt tieši uz Ķīnas valdību un armiju lai iegūtu informāciju aizsardzības jomā un militārajā plānošanā,” teikts ziņojumā.
Pentagona pārstāve īpaši atzīmējusi, ka pirmo reizi Aizsardzības ministrijas gadskārtējā ziņojumā Ķīna nosaukta kā valsts, kuras kiberspiegošanas mērķis ir ASV aizsardzības datortīkli. Līdzās kiberuzbrukumiem īpašas bažas rada slepenība, kādā notiek Ķīnas armijas modernizācija, kas satrauc arī citas valstis Dienvidāzijā, uzskata ASV aizsardzības ministra palīga vietnieks Austrumāzijas lietās Deivids Helvijs. Gadskārtējais Pentagona ziņojums par Ķīnas militārajām aktivitātēm pēc ASV Kongresa lūguma tiek gatavots kopš 2000. gada. Militārās situācijas analīze Dienvidaustrumāzijā īpaši aktuāla kļuvusi pēdējos gados, augot Ķīnas militārajai pašpaļāvībai un saasinoties teritoriālajiem strīdiem ar Filipīnām, Japānu un vairākām citām kaimiņvalstīm, atzīmē “Reuters”. Pērn Ķīna izmēģināja modernizētu radaros neredzamu iznīcinātāju, kas būšot piektās paaudzes lidaparāts, bet ierindā varētu stāties tikai pēc vairākiem gadiem. Ķīnas flote, kurai ir viens ārzemēs pirkts lidmašīnu bāzes kuģis, pērn saņēma pirmo pašmājās būvētu lidmašīnu bāzes kuģi.
Pekinas publiski paziņotie aizsardzības izdevumi pēdējos desmit gados auguši par desmit procentiem gadā, bet faktiskie izdevumi varētu būt lielāki, uzskata Helvijs.
Ķīnas publiski paziņotie militārie izdevumi 2012. gadā bija 106 miljardi dolāru, bet faktiskos izdevumus lēš no 135 līdz 215 miljardiem dolāru. ASV militārie izdevumi ir divkārt lielāki – vairāk nekā 500 miljardi dolāru.
Pentagona ziņojumā uzsvērts, ka Ķīna modernās tehnoloģijas iegūšanai izmanto dažādas metodes, arī valsts finansētu rūpniecisko un tehnisko spiegošanu, lai paātrinātu armijas modernizāciju. Februārī ASV kiberdrošības firma “Mandiant” paziņoja, ka tās eksperti atklājuši, ka simtiem kiberuzbrukumu ASV un citu valstu datortīkliem veikti no Ķīnas armijai piederoša ēku kompleksa Šanhajā, kur darbojas profesionālu hakeru komanda.
