Par pensionāriem atkal sūdzas un vecos cilvēkus knaibī ar pārmetumiem. Egila Līcīša feļetons 73
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par pensionāriem atkal sūdzas un vecos cilvēkus knaibī ar pārmetumiem. Vakcinācijas aptverē nopotēto senioru skaits ir tālu no apmierinošiem cipariem.
Untumainie večuki velkot garumā procesu, ietiepīgi stiepjot gumiju, bet esot pirmie rindā uz hospitalizāciju un pēc skābekļa Stradiņa slimnīcā un Gaiļezera garāžas lazaretē.
Necilvēki, kam visi pieci nav mājā, iesaka vēl nevakcinētos pensionārus uz injekciju kabinetu vest striķos, spītniekus iemidzināt kā pusauga lāčus Valkas puses mežos, lai nošpricētu ar varu, atņemt vecajiem pensiju, liegt apmeklēt veikalus, ieslēgt mājsēdē uz mūžu, baidīt ar drīzu gulšanos zem velēnām.
Sirmam kā ābele, cienījamos gados, kam jau tā nav tālu līdz galapunktam, šādu draudu dēļ jādzer sirdszāles, jāpilina baldriāns, pie rokas jātur ožamais spirts.
Kovids pamatīgi izretina senioru rindas, izrauj simtgadīgus ozolus ar visām saknēm, paķer līdzi arī vienu otru vecu, salīkušu liepu. Visvairāk vīruss trāpot krievu ģediem, babuļiem.
Nesam visu aizgājušo tuviniekiem līdzjūtības sveicienus. Jauns, talantīgs advokāts nav slinkojis un uz pirkstiem piemetis, ka kopš pandēmijas sākuma nopļauts un uz kapu kalniņu aizvests tik daudz vecā gadagājuma cilvēku, ka sociālais budžets atslogots jau par 108 miljoniem eiro.
Kāpēc pensionāri ir tik mazs piliens nopotēto jūrā? Iemesli nelielai atsaucībai uz vakcinēšanos ir dažādākie. Viens rezignēti domāja – ai, es nekur neeju, ko tagad, vecs cilvēks, skriešu – lai jaunie pirmie avangardā duras. Tad vēlāk pieklibošu klāt.
Otrs niķupolis un rūgumpods, bišķīt marasma skarts, nevēlējās būt par eksperimenta trusīti, slimīgi bīdamies no nošpricēšanas. Piespiedu vakcinēšana ir ķīmisks uzbrukums! Tieši mērķēts uz sirmām galvām! Vēl kādam ceļš pēdējoreiz labots 1979. gadā – ne galošām izbrist, ne ar žiguli tikt laukā no mājas!
Cits vecais zēns, jauns būdams, leca pa divi kāpieniem uz augšu trepēs, tagad, piekalts guļasvietā, pa istabu pārvietodamies ar kruķiem, nevar nokāpt pakāpienu lejāk. Stīvums, nevarība, sāpoši kauli – vai maz bēdu, kad mūžs otrā pusē novakarē ievijies.
Sirmmāmiņai augsts asinsspiediens, onkulītis pakurls, bet – padomājiet paši, vai vecu jūrasvilku, kas citu dziedniecības līdzekli kā simt gramus neatzīst un ir vesels kā rutks, iebiedēs sīks Ķīnas ražojuma draņķis – viņš uz dr. Dumpi skatās kā uz kuģapuiku! Un kas attiecas uz cittautiešiem, daudzi tiešām neuztver citu pavēli kā – šagom, marš!
Lai vairotu savakcinētās dvēseles, pensionāri ar pateicību saņemtu gan ministra Pavļuta aģitējošo telefonzvanu, gan Ministru prezidenta Kariņa klauvēšanos pie namdurvīm, gan piesviestos divus cēnerus pie pensijas.
Seniori autu kājas un mainītu rītasvārkus pret izejamo drēbju kārtu, ja par potēšanās veselīgumu un nekaitīgumu uzrunātu prominences, iemīļoti šlāgerdziedātāji un teātru skatuves zvaigznāja aktieri, ar kuriem kopā esam novecojuši.
Bet vai vecīši kārtējoreiz netika aizmirsti, kad valdībā lēma par vakcīnu dalīšanu un pasākuma propagandēšanu? No politiķiem skanēja tukši ieteikumi, līdzīgi baložu dūdošanai, kādu pensionāri dzird trīs mēnešus pirms vēlēšanām.
Cilvēki ar sarmu matos un štociņu netika uzrunāti reklāmas klipos, kuri pa lielai daļai bij veltīti, lai ballīšu karaļi atgrieztos izpriecu vietās un intensīviem šopingotājiem dotu vaļu apmeklēt veikalus.
Kā pirmie, izgrūstīdami vecos cilvēkus, rindā uz pretpoti stājās kokakolas paaudze un datortaustiņu klabinātāju komūna. Riska grupu vecīšus kā mērķauditoriju atcerējās pieminēt tikai tāpēc, lai mazbērni drīkstētu apciemot omes un opapus. Arī avīzi ar interesantu, izzinošu lasāmvielu bagātais Vakcinācijas birojs neuztaisīja.
Tikmēr ikkatrā mājsaimniecībā, kur tiek izrakstīta un čakli lasīta “Latvijas Avīze”, visi bez izņēmuma simtprocentīgi sen jau saņēmuši pretpotes devas.
Tagad tas ir galvenais jautājums, kā paātrinātā tempā sapotēt cienījamu vecumu sasniegušos pensionārus un pakaļdzītos citām Eiropas valstīm šajā rādītājā – lai samazinātu mirstību to vidū, kam pāri 60.
Ja valdības jaunieši iedomātos biežāk par veciem cilvēkiem, kuri salīkuši no gadu nastas, ja veltītu kaut nedaudz vairāk domu, rūpju un soļu senioru labā un pieskatītu, ka arī pensionāri ņemtu dzīvu līdzdalību valsts mēroga notikumos, tas tiešām atmaksātos.
