Latviešu omītes un viesstrādnieki “noēd” britu pabalstus; zeļ arī krāpšanās 9
Lielu ažiotāžu un izbrīnu ir izraisījis mans sižets LTV “Panorāmai” par pensiju sistēmu Lielbritānijā. Vai tiešām jebkurš Latvijas pensionārs var doties uz Lielbritāniju un iegūt britu pensijas pabalstu, dzīvokli, brīvu veselības aprūpi un vēl veselu kaudzi citu labumu?
Atbildot īsi – jā, var. Tieši pabalstu tūrisms ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Deivids Kemerons cenšas pierunāt pārējās Eiropas Savienības valstis piekrist atņemt vai samazināt pabalstus Eiropas Savienības pilsoņiem.
Lielbritānijā pabalsti šobrīd ir visdažādākie – gan jau minētais pensijas pabalsts, gan pašu britu cītīgi izmantotais bezdarbnieka pabalsts un bērnu pabalsts, tad vēl ir latviski grūti pārtulkojamais “working tax credit” – darba nodokļa kredīts, kas nozīmē, ka mazo algu saņēmēji saņem papildu pabalstu katru nedēļu, un vēl rinda citu pabalstu, kuru jēgu nesaprot pat daudzi briti.
Piesakoties pabalstam, sniegto informāciju parasti nepārbauda, tādēļ daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji krāpjas uz nebēdu. Ik pa brīdim kādu pieķer, un tad, lai arī teorētiski draud pat cietumsods, tomēr praksē gluži vienkārši liek pārmaksāto atmaksāt, pie tam atmaksas periods var būt vairāki gadi, tādēļ krāpšanās ar pabalstiem plaukst un zeļ.
Pensija vai pensijas pabalsts?
Vispirms – pensijas pabalsts, angliski “pension credit”, nav pensija. Pensijas pabalstu var saņemt tie, kuru pensija ir zemāka par 151,20 mārciņām jeb 200 eiro nedēļā. Piemēram, ja Latvijas pensionāram Latvijas pensija nedēļā ir 50 eiro, tad britu valsts trūkstošos 150 eiro piemaksā. Pensijas pabalsta saņēmējam arī reāli ir jādzīvo Lielbritānijā, nevar doties pavadīt vecumdienas Latvijā, kopumā ārpus valsts gada laikā drīkst uzturēties tikai 13 nedēļas vai 91 dienu.
Vienīgais izņēmums ir tad, ja uzturēšanās ārvalstīs ir saistīta ar ārstēšanos, tad ir atļauts arī ilgāk. Savukārt vecuma pensijas saņēmējs atšķirībā no pensijas pabalsta saņēmēja drīkst dzīvot vienalga kur, nav nekādu ierobežojumu.
