Pensionāru uzticību gūst Barča. Vai viņai izdosies tas, ko Siliņš nepaguva? 3
Sestdien Latvijas Pensionāru federācijas kongresā, uz kuru bija pulcējušies 163 delegāti no 130 dalīborganizācijām, par jauno vadītāju uz nākamajiem četriem gadiem ievēlēja bijušo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču.
Uzstājoties ar valdes ziņojumu, LPF līdzšinējais vadītājs Andris Siliņš norādīja, ka joprojām nav izpildīts senioru organizācijas pamatuzdevums – maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanās.
“Šajos četros gados esam panākuši, ka pārrēķinātas līdz 2010. gadam piešķirtās pensijas un desmitiem tūkstošu pensionāru tās kļuvušas par vairākiem desmitiem vai pat simts eiro lielākas.
Diemžēl neatrisināts palika kompensācijas jautājums par gadiem kopš pensijas piešķiršanas, jo Satversmes tiesas spriedums nebija pensionāriem labvēlīgs. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta pensiju indeksēšanas mehānisma pilnveidošanai, mēģinot panākt, lai sakarā ar pieaugušo dzīves dārdzību pensionāru dzīves līmenis nepazeminātos.
Tika ieviesta paaugstināta indeksācija par lielāku darba stāžu, taču jāatzīst – valstī strauji pieaug ienākumu nevienlīdzība ne tikai starp pensionāriem un strādājošajiem, bet arī pašu pensionāru vidū.
Arī tāds Eiropas Savienības rādītājs kā nabadzības riska robeža liecina, ka tam pakļautas divas trešdaļas pensionāru. Pašreizējā indeksācijas kārtība nespēs novērst nevienlīdzības pieauguma tendenci, tādēļ turpmākajā darbībā jāpanāk radikālas izmaiņas.
Priekšlikums par pensiju indeksāciju lielākā apmērā un vienādā summā visiem pensionāriem jau iesniegts Saeimai un valdībai, tādēļ pamatoti ceram, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas jaunizveidotā darba grupa sagatavos šo jautājumu iespējami ātri, lai jau šā gada oktobrī indeksācija tiktu veikta pēc jauniem noteikumiem,” uzsvēra A. Siliņš.
Kā svarīgākos uzdevumus, kuri būs jāturpina risināt jaunajai federācijas valdei, viņš minēja vienotas sociālās palīdzības saņemšanas kritēriju ieviešanu visās Latvijas pašvaldībās un jauna patēriņa groza izveidošanu, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, valsts līmeņa palīdzību vecākās paaudzes pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai, kuru pensijas retos gadījumos pārsniedz 300 eiro, bet kuriem arvien vairāk nākas tērēt veselības saglabāšanai, transportam un citiem pakalpojumiem.
“Vai tiešām esam tik nabadzīgi, ka valsts budžets izputēs, ja saņems dažus miljonus mazāk no pensionāru ienākumiem? Ceram, ka sarunas ar Saeimas frakcijām palīdzēs pārliecināt deputātus par nepieciešamajām izmaiņām,” teica A. Siliņš.
Ko gaida no jaunās vadības
Pirms kongresa galvenā notikuma – jauna LPF priekšsēdētāja vēlēšanām, jo Andris Siliņš, kurš organizāciju vadīja pēdējos sešus gadus, atteicās atkārtoti kandidēt uz šo amatu, – dalīborganizāciju pārstāvji no dažādiem Latvijas novadiem pauda savu redzējumu par piemērotākā kandidāta izvēli un turpmāk risināmajiem uzdevumiem.
Rita Kuļikova no Priekules novada senioru biedrības “Zilais lakatiņš” teica: “Ar iepriekšējo Saeimu jau iesākām sarunas par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jaunajai federācijas vadībai vajag uzturēt šo prasību un līdz šā gada augustam panākt to, ka pensijas līdz 430 eiro ar šo nodokli vairs netiktu apliktas.”
Ropažu senioru padomes vadītāja Spodra Kalniņa par svarīgu uzskatīja iniciatīvu valstiskā līmenī rūpēties par tiem vecākās paaudzes pensionāriem, kuri ir par lepnu, lai dotos uz pašvaldības sociālo dienestu lūgt palīdzību.
“Kad mums jāizvēl tie, kuri mūs pārstāvēs, vispirms mums pašiem jāizdomā, ko mēs īsti gribam. Nevar vadīties tikai no tā, ka viens Pensionāru federācijas vadītāja amata kandidāts ir deputāts Rīgas domē, otrs varbūt ir bijušais Saeimas deputāts. Kur tad paliekam mēs? Ko šis cilvēks spēs izdarīt katram no jums personīgi, jūsu pensionāru biedrībai?
Vai aizstāvēs jūsu vēlmes? Ja mēs gribam, lai mūsu pensijas stabili pieaugtu, vajadzīgs tāds vadītājs, kurš spējīgs arī Saeimā piecelties un pateikt to, ka mums klājas grūti, un definēt, kas mums ir vajadzīgs,” pie kongresa dalībniekiem vērsās Aivars Ošenieks no Kandavas novada pensionāru biedrības.
Nobalso par politisko pieredzi
Uz LPF vadītāja posteni pretendēja arī bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis un Rīgas domes deputāte Marija Balcere, kuri aicināja pensionārus “būt kā vienam kulakam”, lai palielinātu spiedienu uz valsts pārvaldes iestādēm, deputātiem, tomēr pensionāru biedrību pārstāvjus vairāk uzrunāja bijušās Saeimas deputātes un sociālo lietu pārzinātājas Aijas Barčas pragmatisms: “Varu rosināt ļoti konkrētus priekšlikumus, protu rakstīt likumprojektus, arī uzklausīt. Daudz ko var panākt, bet vajag to darīt pakāpeniski. Ar deputātiem ir jārunā, jāuzrunā tie, par kuriem jūs balsojāt. Arī kongresā runāto var jau apkopot un nosūtīt visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.”
A. Barča balsojumā ieguva 82 delegātu balsis, kamēr pārējie pretendenti – I. Burvis un M. Balcere – attiecīgi 45 un 28 balsis. Jaunā LPF priekšsēdētāja izvēlējās arī savus vietniekus. Par tiem kļuva bijusī Saeimas un Rīgas domes deputāte Viola Lāzo un Rīgas domes deputāte Dzintra Žilde.
