Pensionāru federācijas vadītāji nejūtas vainīgi. Ar slēgto banku bija sadarbības līgums 0
“Es nekļuvu par “PNB Bankas” klientu, jo ir cita banka, kurai es uzticos. Katram ir tiesības brīvi izvēlēties savu banku un neviens taču nespiež to darīt piespiedu kārtā,” saka bijušais Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs un agrākais Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).
Kā “LA” jau iepriekš ir rakstījusi, Grigorija Guseļņikova bankai (agrāk “Norvik bankai”, pēc tam “PNB Bankai”) bija sadarbības līgums ar Pensionāru federāciju.
LPF domes sēdes notika bankas telpās, A. Siliņš slavēja banku, aicinot pensionārus tur atvērt savus kontus, un dalīja viņiem mapītes ar konkrētās bankas reklāmas materiāliem, kuros pats bija citēts.
“Vai mums vajadzīga tāda banka, kas tiesājas ar Latvijas valsti?” šo repliku 2018. gada februārī LPF domes sanāksmē Siliņa kungs izlikās nedzirdam.
Kā Siliņa kungs jūtas šobrīd, kad viņa reklamētā banka tik smagi ir pievīlusi savus klientus?
A. Siliņš taisnojas, ka Pensionāru federācija esot interesējusies galvenajās finanšu institūcijās, cik droša ir “PNB Banka”, un ne no vienas neesot saņemti nekādi negatīvi signāli, tajā skaitā arī galvenā banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komitejas (FKTK).
“Zinu, ka FKTK ļoti sekoja līdzi Guseļņikova darbībām, arī no neoficiāliem avotiem tika saņemta informācija, ka šī banka esot droša. Mēs taču bijām pārliecināti, ka banku uzraudzība ir ļoti stingra un kļūst arvien stingrāka. Šodien, runājot ar pensionāriem, redzēju, ka viņi ir satraukti par to, ka tagad viņi atkal tiek virzīti uz vienu banku – “Citadeli”, lai tur saņemtu noguldījumus no “PNB Bankas”,” saka Siliņš.
Arī tad, kad par LPF priekšsēdētāju kļuva Aija Barča (ZZS), federācijas saikne ar banku turpinājās, kaut Barčai kā ilggadējai politiķei Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai varbūt bija iespēja vairāk ko nojaust par šo komerciestādi, par kuras problēmām liecināja FKTK soda sankcijas vairāku gadu garumā.
“Barča neparakstīja Pensionāru federācijas līgumu ar banku,” man vakar sacīja Barča.
“Vienīgais, ko es varu teikt, ir tas, ka seniori par šo banku atsaucās visai pozitīvi, jo ļoti daudzi tur gāja maksāt savus komunālos maksājumus un saņēma krietni lētāku šo pakalpojumu, nekā to nodrošina pārējās bankas. Ne jau visi seniori prot rīkoties ar interneta banku. Svarīgi arī tas, ka varēja uz kredīta nopirkt zāles. Zinu, ka iepriekšējos gados banka ir palīdzējusi organizēt Pensionāru federācijas darbu, bez maksas piešķirot telpas lielajiem pasākumiem. Ar bankas pārstāvjiem tikos 10. jūnijā LPF valdes sēdē un viņi apgalvoja, ka esot gatavi līgumu, kas noslēgts ar LPF uz pieciem gadiem, turpināt. Nekas neliecināja par tik smagām problēmām.”
Barča atgādināja, ka pensionāriem ir tiesības izmantot arī pašvaldību sociālo dienestu palīdzību, ja bankas darbības apturēšanas dēļ viņi palikuši bez iztikas līdzekļiem.
