Pensionārs visdrošāk jūtas, ja rokās tur rēķinu papīra formātā 0
“Esmu ievērojusi, ka nereti gados vecāks cilvēks, ienākot bankā, pat nezina, kuru podziņu spiest, kur nu vēl internetbankā pats samaksāt komunālos rēķinus. Mans uzdevums ir iedrošināt seniorus, lēni un saprotami visu paskaidrot, lai iemācītu pašiem veikt bezskaidras naudas maksājumus.
Ļoti daudzi pensionāri domā – ja mājās nav datora, tad viņi nevar apgūt, piemēram, internetbanku. Var gan, galvenais pašiem noticēt, ka ar to var tikt galā. Ir tikai jāsāk un jāmēģina. Piemēram, ir seniori, kas sarunā ar mani tikšanos filiālē konkrētā laikā, kad viņš nāks ar saviem rēķiniem un es viņu apmācīšu tos nomaksāt,” – tā par savu pieredzi citu senioru – internetbankas lietotāju nepratēju – apmācībā uz vietas bankas “Citadele” filiālē stāsta Daina Kuple (60). Viņa ir viena no astoņiem senioriem, kurus šī banka piesaistījusi citu gados vecāku klientu apmācībai. Četri šādi “skolotāji” darbojas Rīgā un četri lielākajās filiālēs Ludzā, Daugavpilī, Līvānos un Liepājā.
Izrādās, pati Daina datorprasmes apguvusi tikai pirms trim gadiem, kad koledžā uzsākusi cilvēkresursu vadības studijas. Pēc koledžas beigšanas, nu jau būdama pensionāre, viņa labprāt atsaukusies piedāvājumam iesaistīties šajā senioru apmācības programmā, kas tika ieviesta, lai bankas klientus radinātu izmantot attālinātos norēķinus, maksājumu kartes, pārskaitījumus internetbankā vai izmantot norēķiniem bankomātus.
“Nepieciešamība izveidot šādu programmu radās, raugoties uz kopējām tendencēm, ka darījumi, kas saistīti ar skaidras naudas norēķiniem bankās, ir dārgi un būs vēl dārgāki. Tas attiecas arī uz mūsu banku.
Piemēram, ja cilvēks ar skaidru naudu mūsu filiālē uz vietas veic maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, gāzi, elektrību, ūdeni, televīziju un mobilo telefonu, tad par katru komisijas maksa ir Ls 1,05 un kopā tas ir Ls 6,30. Pensionāram tas ir ļoti daudz. Savukārt to visu maksājot internetbankā starp “Citadeles” kontiem, komisijas maksas nav nemaz, bet, ja uz citu banku, tad ir 25 santīmi par katru rēķinu,” stāsta bankas “Citadele” privātpersonu apkalpošanas vadītāja Dace Priede. Protams, vienlaikus internetbanka ir pirmais solis, lai iepazītu arī citus bankas pakalpojumus, viņa atzīst.
Viņasprāt, mūsdienās bankām lielākais izaicinājums ir iemācīt tieši seniorus izmantot bezskaidras naudas pakalpojumus, to, ka arī veicot pārskaitījumu internetbankā, viss būs droši apmaksāts. “Īpaši reģionos nākas saskarties ar to, ka cilvēkiem patīk rēķins papīra formātā,” uzsver bankas pārstāve. Kā atceras Daina Kuple, arī viņa sākotnēji “gribējusi to papīru”. “Tāpēc internetbanka ir ļoti laba, ka var redzēt visu maksājumu vēsturi. Kad atveram dokumentu vēsturi un cilvēks saprot, ka var redzēt izdarīto darbību, viņiem ir tāds prieks sejā! Izrādās, viņi saka, nemaz tik traki nebija, nākamajā mēnesī atkal nākšu.”
Vēlas vadīt savas finanses attālināti
To, ka komisijas maksa par skaidras naudas norēķiniem ir augsta, apliecina arī “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Nez vai pensionāram būs izdevīgi nākt uz filiāli un apmaksāt rēķinus skaidrā naudā, jo, piemēram, ja pakalpojuma sniedzējam ir konts “Swedbank” (un lielākajai daļai ir), komisijas maksa par komunālo pakalpojumu, elektrības, gāzes, telefona vai citu rēķinu apmaksu skaidrā naudā ir Ls 3 par katru. Tā ir bankas politika, nosakot šādu maksu, veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tie bankai izmaksā daudz lētāk, apliecina K. Jakubovska. No savas puses banka ieviesusi, piemēram, plašu automātiskās līnijas pakalpojumu klāstu, ko ērti izmantot arī senioriem.
Maijā telefonbankā sāka darboties speciāla līnija senioriem, ko viņi labprāt izmantojot. “Senioram šeit maksa par rēķinu apmaksu uz citu “Swedbank” kontu ir Ls 0,50. Taču visizdevīgākā, protams, ir internetbanka, jo, piemēram, par maksājumiem starp “Swedbank” kontiem komisijas maksa ir Ls 0,00,” stāsta K. Jakubovska.
Pirms diviem gadiem bankas izveidotajā “E-prasmju skolu” sadarbībā ar reģionu bibliotēkām, skolām un pašvaldību iestādēm, kā arī filiālēm, galvenokārt pilnveidotas tieši senioru prasmes. “Taču mūsu apkopotie dati rāda, ka vēlme apgūt bankas e-pakalpojumus ir daudz plašākai auditorijai. Tā, piemēram, 160 internetbankas kioskos, kas izvietoti mūsu bankas filiālēs un klientu informācijas centros visā Latvijā, katru mēnesi klienti autorizējas vairāk nekā 60 000 reižu, kas liecina – iedzīvotāji vēlas vadīt savas finanses attālināti,” stāsta K. Jakubovska, uzsverot, ka mūsdienās e-prasmes ļoti praktiski ietekmē arī cilvēka naudas lietas.
Pērkot produktus, maksā arī rēķinus
2009. gada 1. jūlijā lielveikalu tīkls “Maxima” ieviesa iespēju veikalu kasēs apmaksāt dažādu pakalpojumu sniedzēju rēķinus. Šo nedaudz vairāk kā četru gadu laikā pakalpojums ir kļuvis ļoti populārs un patlaban “Maxima” veikalos ik mēnesi tiek apmaksāti jau vairāk nekā 100 000 rēķinu. “Maxima Latvija” Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe to skaidro ar diviem iemesliem: “Pirmkārt, komisijas maksa rēķinu apmaksai – Ls 0,25 par vienu rēķinu – ir viszemākā tirgū. Otrkārt, mūsu veikalos rēķinu apmaksa ne ar ko neatšķiras no parastu pirkumu veikšanas – mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, kuru rēķiniem ir svītru kodi, tāpēc veikt, piemēram, komunālo maksājumu ir tikpat vienkārši kā iegādāties maizi.” Pakalpojumu izmanto dažāda vecuma klienti, no kuriem lielākā daļa ir vecāka gadagājuma cilvēki, apliecina V. Gulbe.
Rīgā, kur ir visvairāk uzņēmuma veikalu, arī visvairāk rēķinu tiek apmaksāti. Tomēr drīzumā, kā sola veikalu tīkla pārstāve, arī citu Latvijas pilsētu komunālos rēķinus būs iespējams apmaksāt “Maxima” kasēs.
V. Gulbe uzsver, ka iespēja par rēķiniem samaksāt līdz ar saviem ikdienas pirkumiem noder gan tiem cilvēkiem, kuri ar maksājumiem internetā nav uz tu, gan tiem, kuri vēlas izvairīties no gaidīšanas, piemēram, namu pārvalžu garajās rindās. Ar laiku “Maxima” kasēs varēšot apmaksāt arī AS “Latvijas gāze”, kā arī citu, it īpaši komunālo pakalpojumu sniedzēju, rēķinus.
Saņem pensiju un samaksā rēķinu
Dažādu pakalpojumu sniedzēju rēķinus, piemēram, par elektroenerģiju, gāzi, ūdeni, telpu īri, apsaimniekošanu un citiem pensionāri iecienījuši maksāt uz vietas VAS “Latvijas Pasts” nodaļās. Ja rēķinam ir svītrkods, tad apmaksa pasta nodaļā ir Ls 0,35, bez svītrkoda – Ls 0,90.
Rēķinus var arī apmaksāt tieši savā dzīvesvietā, rēķinu apmaksu veicot pie pastnieka. Kā saka “Latvijas Pasta” sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda, šo iespēju galvenokārt izmanto pensionāri, īpaši Kurzemes un Latgales reģionā. “Ar šādu rēķinu apmaksas veidu klienti, īpaši pensionāri, ir ļoti apmierināti, jo lauku reģionā iedzīvotājiem tuvākais pārtikas veikals, saimniecības preču veikals un bankas iestāde var būt pat vairāku desmitu kilometru attālumā. Saņemot pensiju savā dzīvesvietā, klienti bieži vien izvēlas pie pastnieka apmaksāt rēķinus, iegādāties nepieciešamās saimniecības, sadzīves un higiēnas preces, abonēt preses izdevumus un citu,” stāsta A. Tērauda. Rēķina ar svītrkodu apmaksa pie pastnieka ir Ls 0,50, bez svītrkoda – Ls 1,15.
Ir vērts mācīties
Nesen, tiekoties ar kādu Rīgas pensionāru biedrību, apmēram 26 pensionāriem, jautāju: cik no viņiem lieto internetbanku? Trīs seniori uzreiz braši pacēla roku, pēc neilgas pauzītes pievienojās vēl trīs. Pārējie kā lielāko šķērsli savai neprasmei lietot internetu minēja to, ka viņiem mājās neesot datora, tomēr biedrībā šobrīd cītīgi to apgūstot. Kā jau teica Daina Kuple, senioram galvenais pašiem noticēt, ka ar to var tikt galā. Turklāt, ja tās ir prasmes, kas ļauj ietaupīt naudu, maksājot rēķinus.
