Pensionārs Alfons Jansons rūpējas, lai likumi darbotos cilvēku labā 0
“Tāds nu ir mans nemierīgais vecums,” par sevi saka rīdzinieks, pensionētais skolotājs Alfons Oskars Jansons (87), kas jau vairāk nekā divdesmit gadus modri sargā ne tikai invalīdu, bet visplašāko sabiedrības slāņu tiesības un intereses.
Viņa pēdējais veikums – cīņa par nesamērīgo līgumsodu atcelšanu, ko Rīgas namu pārvaldes bija uzlikušas komunālo maksājumu parādniekiem.
Kaimiņa dēļ vēršas Rīgas domē
“Man kaimiņos dzīvo jauns puisis, pēc profesijas celtnieks, ar sievu un septiņgadīgu meitiņu. Zaudēja darbu, aizbrauca peļņā uz ārzemēm, bet tur viņu piekrāpa. Pārbrauca mājās pavisam izdēdējis.
Piedāvāju samaksāt viņa vietā komunālos maksājumus par dzīvokli. Trīs mēnešus maksāju, bet izrādās, ka parāds nemaz nav mazinājies, bet pieaudzis vēl par trim mēnešiem. Iznāca tā, ka, godīgi maksājot, neesmu maksājis ne santīma, jo visa summa ieturēta kā soda nauda,” atceras pensionārs.
Papētījis tuvāk savu un savu paziņu noslēgtos līgumus ar namu apsaimniekotājiem, viņš atklājis, ka namu pārvaldes noteikušas nesamērīgi augstu līgumsodu – 0,5% apmērā no termiņā nesamaksātās komunālo maksājumu summas par katru nokavēto dienu jeb 15 latus no katriem simts latiem. Turklāt, saņemot maksājumu, apsaimniekotājam ir tiesības vispirms dzēst līgumsodu un tikai tad pamatparāda summu.
“Tātad pat maksājot aug tikai soda naudas lielums. Pietiek ar trim četriem simtiem latu, lai cilvēks nokļūtu parādu slazdā. Taču galvenais, ka šāda kārtība pastāvējusi jau vairāk nekā desmit gadus. Cik miljonus latu pa šiem gadiem namu pārvaldes izspiedušas no cilvēkiem!” savu sašutumu neslēpj Alfons Jansons. Arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie sludinājumi par mājokļu izsolēm raisījuši pārdomas par nelaimīgo iemītnieku tūkstošiem, kas nesamaksāto rēķinu dēļ katru gadu tiek izlikti no dzīvokļiem.
Aktīvais pensionārs nolēma rīkoties. Vispirms viņš devās uz Vecmīlgrāvja namu pārvaldi, kur ierosinājums mazināt līgumsoda procentus neguva atsaucību. Tad vērsās Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra filiālē, pievienojot savam iesniegumam paplašinātu rīcības plānu, ko un kā vajadzētu darīt.
Otru dokumentu paketi viņš aiznesa uz partijas “Vienotība” Rīgas nodaļas darba grupu mājokļu jautājumos, bet trešo – iesniedza personīgi ministrei Ilzei Viņķelei.
Lai gan pensionāram tas šobrīd šķiet gluži vai neticami, bet 2012. gada vasarā Rīgas dome pieņēma lēmumu, kas ļāva komunālo maksājumu parādniekiem, kas dzīvo SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” mājās (aptuveni 4500 daudzdzīvokļu namu ar 180 000 iemītnieku) slēgt mierizlīgumu ar namu apsaimniekotāju un atmaksāt tikai pamatparādu bez līgumsoda, bet 15 uzņēmumam pakļautajās namu pārvaldēs tika noteikts vienots soda naudas procents – 0,1% dienā.
Cīņa vēl nav galā
Rīdzinieks atklāj, ka sarakste ar Rīgas pašvaldību bijis izņēmums. Savus iebildumus pret netaisnīgajiem normatīvajiem aktiem vai plānotajiem labojumiem likumdošanā viņš ieradis paust mutiski – personīgi tiekoties ar deputātiem. Ja tas nelīdz, raksta “Latvijas Avīzei”. “Mana metode – runāt ar pazīstamiem deputātiem un domniekiem, izskaidrot viņiem problēmas būtību,” viņš saka.
Daudzus tautas pārstāvjus viņš savulaik iepazinis, strādājot par atbildīgo redaktoru “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”. Lai izskaidrotu savu viedokli, uzņēmīgais pensionārs nekautrējas apmeklēt arī dažādu partiju kongresus vai atklātās valdes sēdes, kur pārtraukuma laikā iet klāt vēlamajai personai un sāk sarunu.
Tā kā Alfons Jansons kara laikā zaudējis vienu roku, viņš aktīvi darbojas Latvijas Invalīdu biedrībā, kurā, kā pats saka, uzņēmies likumu veidošanu, modri uzrauga grozījumus likumdošanā un gādā, lai tie nāktu par labu invalīdiem.
Piemēram, liels panākums bijis likumā par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību noteiktie atvieglojumi bez maksas izmantot sabiedrisko transportu. Par plānotajiem grozījumiem likumdošanā viņš uzzina no laikrakstiem, galvenokārt no “Latvijas Vēstneša”.
“Ik pa brīdim parādījās jaunas iniciatīvas tos likvidēt. Reiz iznāca piedalīties pat divās Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, lai novērstu to, ka invalīdiem sabiedriskajā transportā būtu jāmaksā puse no biļetes cenas. Teicu: “Kā tad es ar vienu roku airēšos pēc tās biļetes. Krītot sabiedriskajā transportā, jau divas ribas esmu salauzis,” viņš atceras, piebilstot, ka invalīdu intereses tomēr izdevies nosargāt.
Arī šobrīd, neraugoties uz cienījamo vecumu, Alfons Jansons gatavojas jaunai cīņai par sabiedrības interesēm – šoreiz ar Valsts zemes dienestu un Carnikavas novada pašvaldību, kas viņa mazdārziņu pārvērtuši par apbūvējamo teritoriju, bet dārza mājiņu – noteikuši vērtīgāku par mitekli Rīgā. “Es jau neesmu viens, tādu mazdārziņu īpašnieku Rīgas rajonā ir tūkstošiem,” viņš saka.
* Saeima katru gadu saņem pāri par 6000 privātpersonu iesniegumu. Tos var nosūtīt pa pastu, elektroniski parakstītus arī pa e-pastu: [email protected] vai iesniegt portālā www.latvija.lv, darbdienās iesniegt Apmeklētāju un informācijas centrā, iemest pastkastītē Saeimas nama vestibilā.
* Latvijas pilsoņi – ne mazāk kā 10 000 un ne jaunāki par 16 gadiem – Saeimā var iesniegt kolektīvo iesniegumu. 11. aprīlī Saeima, balstoties uz 13 854 pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu, uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot un līdz 31. decembrim iesniegt likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums (zvērests).
* Patlaban Saeima izskata vēl divus kolektīvos iesniegumus – par labojumiem C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo valsts kompensējamo medikamentu piešķiršanā un par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam.
* Priekšlikumus Rīgas pašvaldībā iedzīvotāji var iesniegt gan rakstveidā (klātienē, pa pastu vai elektroniski www.riga.lv), gan personiski visos Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros.
