Pensionāriem krīze nav beigusies 8
Nesen pārdzīvotā ekonomiskā krīze atklājusi nepatīkamu trūkumu Latvijas pensiju sistēmā, kas dažus pensionārus padara “vienlīdzīgākus par citiem”. Uz to uzmanību vērsis Tiesībsarga birojs un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzdeva Labklājības ministrijai mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus, kā novērst nevienlīdzību.
“Jums vajadzētu uzlikt par pienākumu paskatīties acīs tiem pensionāriem, kas saņem niecīgas pensijas jūsu krāpnieciskās shēmas dēļ! Kas nevar samaksāt komunālos maksājumus! Jūs esat apkrāpuši mazāk aizsargāto sabiedrības daļu!” vakar Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputātus emocionāli uzrunāja pensionārs Ivars Šmits. Viņš ir viens no daudziem tūkstošiem krīzes laika pensionāru, kas saņem nesamērīgi “apgraizītu” pensiju.
Pensionāru nevienlīdzību radījusi apdrošināšanas iemaksu algas indeksa (jeb tā sauktā kapitāla indeksa) piemērošana vecuma pensijai. Šāds indekss tika izveidots deviņdesmito gadu beigās kā mehānisms pensijas kapitāla aktualizēšanai un samērošanai ar tautsaimniecības stāvokli. Proti, Labklājības ministrija pēc savas metodikas, ņemot vērā sociālo iemaksu veicēju skaitu un iemaksu apmēru, ik gadu aprēķina šādu indeksu, sareizina ar iepriekšējo gadu indeksiem un piemēro to katras pensijas apmēram. Izaugsmes gados, kad bija daudz strādājošo un lielas sociālās iemaksas, šis indeks ik gadu pieauga un nevienam par to sūdzību nebija. Taču krīzes laikā (no 2009. līdz 2011. gadam) tas strauji saruka un kļuva pat negatīvs. Šo triecienu nedaudz mazināja fakts, ka vērā tiek ņemti arī iepriekšējo gadu indeksi. Taču tas īpaši nemaina lietas būtību – cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem un visu atlikušo mūžu saņems krietni mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajam iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes. Valsts šobrīd neparedz nekādu kompensācijas mehānismu.
Statistika liecina, ka Latvijas sirmgalvji ir bijuši diezgan tālredzīgi – jūtot nepatikšanu tuvošanos, viņi ļoti aktīvi izvēlējās doties pensijā (tostarp – priekšlaicīgā) pirmskrīzes gados, kamēr tas bija izdevīgāk. Turpretim tie, kuri, uzticoties valstij un tās pensiju sistēmai, turpināja strādāt, palika zaudētājos. Šādā nevienlīdzīgā situācijā nokļuvuši vismaz 80 000 pensionāru. Daudzi no viņiem oficiālos iesniegumos par šo problēmu sūdzējušies tiesībsargam Jurim Jansonam. Viņš ierosinājis vairākas pārbaudes lietas, kuras vēlāk apvienotas vienā. Pēc divus gadus ilgas pārbaudes tiesībsargs secinājis – pašreizējais pensijas kapitāla indeksa piemērošanas mehānisms neatbilst Satversmes 1., 105. un 109. pantam, kā arī 91. pantā nostiprinātajam vienlīdzības principam.
Labklājības ministrija (LM) gan īsti nevēlējās piekrist tiesībsarga un pensionāru nostājai. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atgādināja kādu no bijušajiem Satversmes tiesas spriedumiem, kurā noteikts, ka indivīdam (pensionāram) nav noteiktas tiesības uz kādu noteiktu summu, jo tās apmērs var mainīties atkarībā no apstākļiem. Ministrija arī noraidīja tiesībsarga apgalvojumus, ka pensijām ticis piemērots negatīvs indekss. Krīzes gados tas patiešām kļuvis negatīvs, bet vērā tiek ņemts viss nostrādātais laiks, tādēļ pozitīvie gadi šo mīnusu neitralizējuši. Ierēdņus aizstāvēja arī bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”). “Vai tiesībsargs ir vērtējis arī krīzes atbilstību Satversmei? Varbūt izstrādāsiet arī dekrētu par ekonomiskās krīzes aizliegšanu?” biroja pārstāvjiem ironiski jautāja Viņķele.
Taču tagadējais ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir krietni atsaucīgāks. Aprīlī, tiekoties ar tiesībsargu, viņš apsolījis meklēt risinājumu, lai novērstu netaisnību pret pensionāriem, kam pensijas aprēķinātas un piešķirtas krīzes laikā. “Tiesībsarga atzinumam un priekšlikumiem var piekrist, jo patiesi viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā,” atzinis ministrs Augulis, kurš labklājības ministra amatu ieņēma arī krīzes laikā. Ministrs ar tiesībsargu vienojušies grozīt likumu “Par valsts pensijām”, izslēdzot iespēju nākotnē piemērot negatīvus indeksus, kā arī izveidot darba grupu, kas izstrādātu iespējamus kompensēšanas mehānismus. Kā viens no iespējamiem variantiem tika minēta iespēja negatīvos indeksus aizstāt ar ciparu 1, bet tādā gadījumā būtu nepieciešami ievērojami līdzekļi no valsts budžeta – aptuveni 45 miljoni eiro jau nākamgad, bet 2016. gadā – vairāk nekā 47 miljoni eiro. Viņķele toreiz sociālajā tīklā “twitter” pauda viedokli, ka par šādu “visu visiem” solīšanu Augulis būtu jāpatriec no koalīcijas.
Iespējamie izdevumi pensiju kompensācijai satraukuši arī Fiskālās disciplīnas padomi. Tā pauda bažas, ka šādi tēriņi varētu izraisīt Eiropas Komisijas sankcijas pret Latviju. Savukārt Finanšu ministrijai pagaidām nav viedokļa. Kā paskaidroja FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (“Vienotība”) – ministrija vēl neesot saņēmusi tiesībsarga atzinumu. Šāda atrunāšanās izraisīja deputātu neizpratni, jo atzinums sagatavots jau 2. aprīlī un izsūtīts gan parlamentam, gan Ministru kabinetam.
Kamēr politiķi dala solījumus, skatās mutē Briselei vai meklē pazudušos dokumentus, tikmēr Ivars Šmits, Ilze Stariņa, Eduards Lunis un citi krīzes laika pensionāri gatavojas savu taisnību aizstāvēt gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
