Pensionāriem dažus desmitus miljonu 1
Otrdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes un valdes sēdē vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā pieprasa 2018. gadā daļu no valsts budžeta pieauguma novirzīt pensionāru labklājības celšanai. Tāpat sēdē tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) skaidrojums par nodokļu koncepciju, kā arī par gāzes tirgus atvēršanu un tā iespējamo ietekmi uz gāzes cenu.
Runājot par rezolūcijā prasīto pensionāru labklājības celšanu, pēc LPF vadītāja Andra Siliņa aplēsēm, šiem mērķiem vajadzētu dažus desmitus miljonu eiro. Rezolūcijā uzsvērts: “Tikai pensiju indeksācija nespēj nodrošināt pensionāru ienākumu paaugstināšanos tādā līmenī, lai saglabātu iespēju iegādāties preces un pakalpojumus iepriekšējā līmenī, lai maksātu nodokļus paaugstinātos apmēros.”
FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra pensionārus informēja par vairākiem Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras virzītiem priekšlikumiem nodokļu politikas veidošanā. Viens no tiem ir ļoti ambiciozs – palielināt neapliekamo minimumu pensijām no esošajiem 235 līdz 500 eiro. Ar šādu scenāriju izmaiņas pensijās izjustu lielākā daļa jeb aptuveni 96% pensionāru. Taču, lai gan jautājums par pensiju neapliekamā minimuma palielinājumu esot gan FM, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā, E. Putra lika saprast, ka uz tik augstiem neapliekamā minimuma griestiem pensionāriem tuvākajā laikā, visdrīzāk, nav ko cerēt.
Skrīveru pagasta pensionāru biedrības pārstāve Ilga Ušaka gan uzskata, ka pat tik drosmīgi palielinot neapliekamo minimumu, problēmas, kas saistītas ar pensionāru zemo labklājības līmeni, neatrisinātos: “Pensijai jābūt tādai, lai cilvēks var cienīgi dzīvot. Tāpēc būtu jāindeksē visu to personu pensijas, kuriem ir darba stāžs līdz 1996. gadam.”
Cerību par taustāmām izmaiņām nedeva arī ministrijas pārstāvja atrunas jautājumā par samērīguma principu ieviešanu attiecībā uz nodokļa likmi par vienīgo nekustamo īpašumu, vienīgo mājokli. Nekustamā īpašuma nodoklis esot viens no komplicētākajiem jautājumiem. Šā nodokļa likmes patlaban ļoti krasi atšķiras dažādās Latvijas vietās, un pagaidām FM nav skaidra plāna, kā šo jautājumu risināt. “Piemēram, uzliekot vienādu tāmi pensionāram Zilupē un miljonāram Jūrmalā, visdrīzāk no tā lielākais ieguvējs būs otrais. Tāpēc kā iespējams risinājums varētu būt lielāka brīvība pašvaldībām piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus konkrētām sociālajām grupām,” sacīja Putra.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Olga Bogdanova, pensionāriem stāstot par gāzes tirgus atvēršanu, uzsvēra, ka tā galvenokārt ieviesīs pārmaiņas uzņēmējiem, nevis mājsaimniecībām. Pensionāri uzstājīgi vēlējās noskaidrot, vai gāzes tirgus atvēršana, līdzīgi kā tas notika ar elektrību, nesadārdzinās gāzes cenu. Ministrijas pārstāve skaidroja: ja vien nenotiks kādas globālas pārmaiņas, gāzes cenai nevajadzētu palielināties. Vienīgais sadārdzinājums varētu būt, ja piegādātājam radīsies pamatota nepieciešamība veikt kādus ieguldījumus pārvades sistēmās. Jāpiebilst, ka “Latvijas gāze” patlaban Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tieši ar šādu pamatojumu iesniegusi pieprasījumu palielināt gāzes tarifu par 4%. Vai šī prasība ir pamatota, un vai tiks akceptēta, lems regulators.
