Pensionāri uzstāj uz labākām pārmaiņām 17
“Viens no pirmajiem jaunās valdes uzdevumiem būs plaša akciju rīkošana vistuvākajā laikā, lai paustu atbalstu – šoreiz atbalstu, nevis protestu – Labklājības ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem,” vakar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 10. kongresā sacīja Andris Siliņš, kurš tika atkārtoti ievēlēts par šīs organizācijas vadītāju.
LPF pašreiz apvieno 118 senioru organizācijas, no kurām kongresā bija ieradušies 160 pārstāvji. Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmā krēslu rinda gan bija patukša – no 15 lūgtajiem viesiem atnākuši vien trīs – labklājības ministrs Uldis Augulis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis. Jo nav jau vēlēšanu gads, kad politiķi atceras, ka pensionāri pieder aktīvākajiem balsotājiem. Partijas “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba bija atsūtījusi apsveikumu.
[wrapintext][/wrapintext]
“Atbilstoši valdības deklarācijai Labklājības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus pensiju sistēmā,” sacīja labklājības ministrs. Viņš uzsvēra, ka tajos, pirmkārt, piedāvāts atrisināt to netaisnību, kas radās krīzes gados. Tagad jāveic pensijas pārrēķins cilvēkiem, kam pensijas lielumu ietekmēja negatīvais indekss, un turpmāk nepieciešams izmaksāt jau pārrēķinātu pensiju. Otrkārt, grozījumos paredzēts nostiprināt to, ka krīžu gadījumā līdzīgu situācija valstī vairs nebūtu, proti, lai koeficients nekad nebūtu negatīvs.
U. Augulis arī prognozēja, ka 2018. gadā speciālajā budžetā uzkrājums būs jau vairāk nekā 700 miljoni, – pietiekami daudz, lai nodrošinātu drošības spilvenu varbūtēju krīžu gadījumos. Šī prognoze varbūt iepriecina nākotnes pensionārus, taču tie, kuri darba gaitas beiguši līdz 1996. gadam, vēlētos citus solījumus. “Pensionāru prasība ir – par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam piemaksāt divus eiro, nevis vienu eiro,” sacīja Saldus pensionāru biedrības priekšsēdētājs Kārlis Sergejevs. Viņš salīdzināja, ka tam, kurš ierodas Latvijā kā bēglis, pienākas 256 eiro mēnesī, un sacīja, vēršoties pie politiķiem: “Kungi, ja šāda lieluma pensiju saņemtu it visi, tad jūs uz rokām nēsātu. Lauku iedzīvotāju pensijas ir tikai 200 – 220 eiro mēnesī. Lai nokļūtu pie ārsta, viņiem jāmaksā par transportu un bieži – ne jau par sabiedrisko.”
LPF priekšsēdētājs akcentēja, ka gadiem ilgi pensionāru organizācijas sniedz priekšlikumus par to, ka jāpalielina piemaksas pie pensijām par darbu līdz 1996. gadam, par pensionāru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi, par neapliekamā minimuma palielināšanu. Kā vienu no panākumiem A. Siliņš vērtēja to, ka nesen izskanējis publisks Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Kārļa Šadurska solījums no nākamā gada sākt pensionāriem pakāpenisku ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu par aptuveni 15 – 20 eiro gadā.
LPF vadītājs uzskata, ka 70 procentu pensionāri dzīvo uz nabadzības riska robežas. Pēc LPF aptaujas rezultātiem un dažiem pētījumiem, aina ir traģiska – ap 30 procentu pensionāru atzīst, ka līdzekļu trūkuma dēļ nevar atļauties rūpēties par savu veselību. A. Siliņš gan piebilda, ka situācija nedaudz uzlabojas un valsts simtgadē – 2018. gadā – varētu beidzot sagaidīt senioru veselības apdrošināšanas sistēmu.
A. Siliņš pieminēja, ka, Latvijas pensionāru federācijas skatījumā, rezerves valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ir vairākas: ēnu ekonomikas mazināšana un neiekasētie nodokļu parādi.
Valdība šodien skata vairākkārt atliktos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, un ministri izlems, vai atbalstīt daļu no priekšlikumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar pieļāva, ka valdība varētu lemt par visu ministriju budžetu samazinājumu, lai varētu atbalstīt kādu daļu no priekšlikumiem.
