Cik līdzekļu pašvaldība no sava budžeta atvēl bibliotēkām? 0
Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Ādažu novada pašvaldība no budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem Ādažu novada bibliotēkai 2013. gadā piešķīra 20 985 latus, bet Ādažu vidusskolas bibliotēkai – 10 500 latus. Vidusskolas bibliotēka 3000 latus izmantoja mācību grāmatu fonda papildināšanai un metodiskās literatūras iegādei, bet 7500 – darba burtnīcu iegādei. Ādažu novada bibliotēkas finansējumā iekļauta gan darba samaksa, gan darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan bibliotēkas krājuma komplektēšana, preses abonēšana, IT pakalpojumi un citi izdevumi. Bibliotēka jaunas grāmatas komplektē katru mēnesi, ņemot vērā lasītāju pieprasījumu pēc kādas konkrētas grāmatas, kā arī iegādājoties jaunāko pieejamo uzziņu un nozaru literatūru, latviešu oriģinālliteratūru, bērnu literatūru un labāko tulkoto ārzemju literatūru. Iespēju robežās bibliotēka papildina krājumu arī ar enciklopēdijām, vārdnīcām, rokasgrāmatām un ceļvežiem. Ādažu bibliotēka abonē presi visam gadam – piecus dažādus laikrakstus, tostarp “Latvijas Avīzes” pilnu komplektu un lasītāju iecienītos “Lata romānus”, kā arī 29 dažādus žurnālus.
Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs: “Novadā mums ir vairākas bibliotēkas – Mazsalacā, Skaņkalnē, Sēļos un Ramatā. Pašvaldība tām sniedz finansiālu atbalstu, tādā veidā nodrošinot gan grāmatu krājuma papildināšanu, gan periodikas abonēšanu. Iepriekšējos gados veikta arī apjomīga ēku rekonstrukcija, kas no kopējā budžeta izmaksājuši ap 100 tūkstošiem latu. Bibliotēkām tika sagādātas arī jaunas mēbeles. Grāmatu krājuma papildināšanai šogad piešķirti 6000 latu, bet laikrakstu un žurnālu abonēšanai ap 2800 latu. Viņi vislabāk pazīst savu lasītāju un zina apkārtnes iedzīvotāju vajadzības. Šķiet, ka bibliotēku funkcijas būtiski mainās līdzi laika tendencēm. Arvien populārākas tās kļūst kā interneta pieejas punkti ar dažādām vērtīgām datubāzēm. Tas, manuprāt, ir tikpat nozīmīgi kā grāmatu lasīšana. Galvenie grāmatu lasītāji, kā esmu novērojis, ir gados vecākā un arī visjaunākā paaudze – bibliotēkas bērnu nodaļā ir daudz apmeklētāju.”
Helēna Streiķe, Aglonas novada domes priekšsēdētāja: “Novadā apvienojušies četri pagasti: Aglonas, Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas, un katrā no tiem turpina darboties arī bibliotēka. Katru gadu pašvaldība šo finansējumu ir palielinājusi, un nu jau esam sasnieguši pirmskrīzes periodu. Taču grāmatas kļuvušas dārgākas, tāpēc par to pašu summu varam iegādāties mazāk izdevumu. Šogad, piemēram, mūsu lielākajai – Aglonas centrālajai bibliotēkai jaunu grāmatu iegādei piešķirti 1800 latu, bet preses izdevumu abonēšanai – apmēram 800 latu. Bibliotēkas vadītāja Dzintra Savitska teic, ka no laikrakstiem lasītāju visiecienītākā esot “Latvijas Avīze”, arī mūspuses laikraksti “Novadnieks”, “Latgales Laiks”, tāpat arī “Nedeļa” krievu valodā. Tiek abonēts arī “Praktiskais Latvietis”, “Mājas Viesis”, ļoti lasa “Lata romānus”, arī tos bibliotēka abonē. No grāmatām apmēram ceturtā daļa ir bērnu literatūra. Tieši šajā vecuma grupā mūsu bibliotēkās ir daudz lasītāju.”
Aivars Šilis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs: “Manuprāt, iedzīvotāju ieguvums ir tas, ka bibliotēkās tiek abonēti preses izdevumi. Ne mazums cilvēku tieši tādēļ dodas uz bibliotēku, lai izlasītu jaunākās avīzes un žurnālus. Kā saka bibliotēku vadītāji, lasītāji – sevišķi vecākās paaudzes pārstāvji – par šo iespēju ir ļoti pateicīgi. Mēs, pašvaldība, bibliotēkas atbalstīsim arī turpmāk. Aizputes bibliotēkai grāmatu iegādei gadā tiek piešķirti 3000 latu, preses izdevumu pasūtīšanai – 800 latu. Kā man minēja bibliotēkas vadītāja Irēna Grundmane, vispopulārākā lasāmviela ir “Latvijas Avīze”, jo tajā esot skartas visas tēmas, kas interesē lasītājus. No žurnāliem pieprasītākais ir “Praktiskais Latvietis” un “Ieva” ar visiem pielikumiem.”
