Pensionāri prasa atcelt krīzes laika lēmumus 0
Pensionāri valdībai izvirzījuši vairākas prasības dzīves līmeņa uzlabošanai, tostarp atcelt krīzes laikā pieņemtos lēmumus, taču labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) to nevarēja apsolīt.
“Latvija ir nabadzīga valsts, tā nu tas ir,” sacīja Viņķele, pirmdien piedaloties Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēdē, uz kuru aicināta arī ministre un Saeimas deputāti.
Pensionāri valdībai izvirzījuši vairākas prasības – atjaunot 2009.gadā krīzes dēļ apturēto pensiju indeksāciju un priekšlaicīgo pensiju izmaksu 80% apmērā, arī jaunpiešķirtajām pensijām maksāt piemaksas par darba stāžu līdz 1995.gadam, kas no šā gada vairs netiek darīts, pārskatīt kapitāla indeksa noteikšanas kārtību, ko piemēro pensijas aprēķināšanai, jo tas var būtiski samazināt pensiju, kā arī vēl citas prasības.
Viņķele nenosauca laiku, kad krīzes laikā pieņemtos lēmumus varētu atcelt.
“Atsauce, ka krīze ir pārvarēta un ekonomika atkopjas, bet, ja saliekam kopā visas prasības, kas milzīgā straumē plūst, tad sociālā budžeta stabilitāti neredzēsim vēl 10 un 20 gadu noteikti. Kamēr neesam tikuši pie likuma par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, atturētos solīt pensiju indeksāciju šogad, piemaksu atdošanu visiem pensionāriem, sākumkapitāla pārskatīšanu, tas būtu no manas puses bezatbildīgi. (..) Mēs varam runāt par atgriešanos pa nullēm sociālajā budžetā 2018.gadā ar nosacījumu, ja tiek palielināts pensionēšanās vecums. Sociālais budžets vēl joprojām nav stabils,” teica ministre.
Pensionāre Maruta Muste no Saulkrastiem ministrei jautāja, vai viņiem izdosies piedzīvot to laiku, ka pensija būs lielāka par iztikas minimumu, jo tā būtu valdības cieņpilna attieksme pret iedzīvotājiem. No zāles izskanēja, ka varbūt nemaz nevajadzētu atklāt un publicēt, cik liels ir iztikas minimums.
“Esam čempioni uz galvas bāšanu smiltīs. Iztikas minimuma nepublicēšana problēmu neatrisinās,” atbildēja Viņķele.
Viens no smagākajiem jautājumiem ir pensijas aprēķināšanas kārtība. LPF domnieki uzsvēra, ka pašlaik pensijas apmērs nav atkarīgs tikai no darba stāža un sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet arī no pensijas aprēķināšanas laika jeb konkrētā laikā noteiktā indeksa, ko aprēķina no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi tas pensiju var būtiski samazināt.
Viena no domes pārstāvēm pastāstīja, ka viņai pensija ir mazāka, nekā iepriekš maksāto nodokļu apmērs. Viņa pieminēja plašu rezonansi izraisījušo gadījumu, ka Latvijas Bankas darbinieks tā saucamajā māmiņu algā bija gadā saņēmis vairākus desmitus tūkstošus latu.
“Mani nodokļi ir bijuši lielāki nekā tagad saņemtā pensija, uzskatu, ka tas ir netaisnīgi. Saņēmu gadā 10–12 tūkstošus, man ir bijušas lielas sociālās iemaksas, nodokļu maksājumi un uzskatu, ka tas ir netaisnīgi, ka vienu reizi gadā pie pensijas pieliek divus latus. Jūtos pazemota,” atklāti sacīja pensionāre.
Ministre norādīja, ka “kur nu vēl labāks motīvs maksāt nodokļus kā apziņa, ka krāju savai pensijai”, tomēr atzina, ka “par tiem nelaimīgajiem indeksiem acīmredzot būs jārunā darba grupā”. Šādu darba grupu aktuālo jautājumu risināšanai rosināja veidot LPF līdere Aina Verze.
“Nenoliedzami ar pensijām, kas nepārsniedz iztikas minimumu, ir ļoti grūti izdzīvot, tam ir vairāki risinājumi, kas tieši neskar sociālo budžetu. Daudz striktāka zāļu un pārtikas cenu kontrole. Šis būtu risinājums. Dažiem var šķist pazemojuši lūgt palīdzību sociālajiem dienestiem, bet sociālajam dienestam tas ir pienākums palīdzēt arī pensionāriem,” minēja Viņķele.
LPF tikšanās ar ministri Viņķeli nekad nav bijušas vieglas, jo abām pusēm ir domstarpības vairākos jautājumos. Ministres pirmie vārdi, uzrunājot pensionārus, bija, ka “būs smaga saruna un es neceru tikt saprasta”, jo LPF nosauktie jautājumi esot emocionāli un pretrunā ar ciparu loģiku.
“Nemocīsim vairāk ministri,” Viņķeles izjautāšanu noslēdza domes sēdes vadītājs Andris Siliņš.
