Ko pensionāri no visas Latvijas prasīs Saeimā ievēlētājiem? 0
Latvijas pensionāru sapulcē 25. novembrī notiks diskusija ar ievēlēto partiju pārstāvjiem.
Aizejošās valdības paveiktais
Šogad vecuma pensijām pirmo reizi piemēroja atšķirīgus indeksus – atkarībā no nostrādāto gadu skaita. Kā no 1. oktobra mainījās pensijas apmērs diviem pensionāriem, kuri saņēma, piemēram, 200 eiro, ja vienam darba stāžs bija 30, bet otram – 50 gadi? Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska stāsta, ka pirmajam pensionāram vecuma pensijai tika piemērots indekss 1,0655, bet otrajam – 1,0720. Tas nozīmē, ka pēc 1. oktobra viens seniors pensijas dienā saņems par 13,10 eiro vairāk, bet otram pensija pieaugs par 14,40 eiro. Savukārt diviem pensionāriem ar tādu pašu darba stāžu, bet 375 eiro lielu pensiju pieaugums bija attiecīgi 24,56 un 27 eiro.
“Jāņem vērā, ka no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu,” atgādina eksperte.
Septembra beigās tika pieņemti grozījumi likumā par valsts pensijām, kuros paredzēts – no 2019. gada indeksēs ne tikai pensiju, bet arī piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksu indeksēs, ņemot vērā inflācijas rādītājus, kā arī apdrošināšanas iemaksu algas vidējo pieaugumu valstī. Šī gada pirmajā pusgadā piemaksu saņēma 81% vecuma pensionāru.
Grozījumi paredz arī straujāku pensiju indeksāciju pensionāriem ar vismaz 45 gadus lielu darba stāžu, aprēķinā piemērojot 80% no apdrošināšanas algu iemaksu algu reālā pieauguma procentiem. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, izmaiņas nākamgad skars 95 300 vecuma pensionāru.
Indekss veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa valstī laikposmā no 2018. gada 1. augusta līdz 2019. gada 31. jūlijam un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, kuri noteikti no iemaksu algu summu attiecības (iemaksu algu summa 2018. gadā pret iemaksu algu summu 2017. gadā), tādēļ piemērojamie indeksi būs zināmi tikai nākamā gada augustā, paskaidro D. Trušinska.
Vecā valdība arī paspēja pieņemt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām līdz 330 eiro mēnesī (gan tikai 2021. gadā). 2019. gadā tas būs 270, bet 2020. gadā – 300 eiro mēnesī.
Pēc 2019. gada 1. janvāra spēkā stāsies arī atraitņa pabalsts – laulātais, kas arī ir pensijas saņēmējs, 12 mēnešus saņems pabalstu 50% procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu. Šis pabalsts 1. oktobrī netiks indeksēts.
Vērtē pensionāri
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš atzīst, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija panākuši daudzu pensionāriem svarīgu jautājumu risinājumu. “Pirmsvēlēšanu gaisotnē tika atrisināti jautājumi, kuriem faktiski nebija pozitīva Finanšu ministrijas slēdziena, tātad faktiski tika izmantotas visas iespējas, ko dod valsts finansiālais stāvoklis. Priekšvēlēšanu solījumi lielā mērā bija pārlieku optimistiski, dažos gadījumos nerealizējami, jo ļoti ātri novestu pie pensiju sistēmas bankrota,” viņš saka.
Lai gan federācijas pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs piekrīt, ka jebkurš pensijas palielinājums senioriem ir svarīgs, vienlaikus viņš norāda, ka pieņemtajos grozījumos nav ievērots taisnīguma princips. “Piemēram, 2021. gadā neapliekamais minimums noteikts 330 eiro lielumā, kas atbilst 2016. gada nabadzības riska robežai. Ja vidējā alga valstī būs 1500 eiro, nabadzības riska robeža – ap 430 eiro. Tātad ar nodokli apliks pensionārus, kuru ienākumi būs par 100 eiro mazāki par nabadzības riska robežu. Citās Eiropas Savienības valstīs tā nenotiek. Tur nabagiem nodokļi nav jāmaksā. Uzskatu, ka pirms vēlēšanām deputāti steigā pieņēma grozījumus pensiju likumā – cerībā, ka varbūt tiks vēlreiz ievēlēti,” viņš pauž savu viedokli, atgādinot, ka par piemaksu indeksēšanu federācija cīnījusies daudzus gadus, bet pa šo laiku inflācijas dēļ piemaksa krietni zaudējusi no savas pirktspējas, kas netiks atjaunota.
“Pensiju indeksācija par stāža gadiem arī dod zināmu pensijas pieaugumu, bet nav taisnīga, jo netiek ņemts vērā katrs stāža gads, bet darba stāža gadu grupas. Grupā ar darba stāžu no 30 līdz 39 visi saņem vienādu indeksācijas pielikumu, kas atbilst stāža 30 gadiem. Kā pensionāri paši saka – man nozaga darba stāža gadus. Ja darba stāžs ir 39 gadi, tiek nozagti 9 gadi, ja 60 – 20 gadi.”
Ko cer sagaidīt no jaunā sasaukuma
Latvijas Pensionāru federācija iepriekšējai valdībai izvirzīja četras prasības – noteikt neapliekamo minimumu pensijām ne zemāku par 370 eiro, palielināt pensijas, nosakot sociālo pensiju ne zemāku par 20% no vidējās algas valstī, ieviešot papildu atbalstu vientuļajiem pensionāriem, atjaunot pirmskrīzes līmenī pacientu iemaksas par gultas dienu slimnīcā – 7,11 eiro dienā un valsts kompensācijas daļu zālēm paaugstināt par 25%, kā arī atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo deklarēto dzīvesvietas īpašumu vērtībā līdz 100 000 eiro. Vasarā tika uzsākta parakstu vākšana, lai rudenī šīs prasības iesniegtu Saeimā.
“Savāktie paraksti patlaban tiek apkopoti. Plānojam tos iesniegt Saeimā valsts svētku priekšvakarā reizē ar senioru organizāciju dāvinājumu parlamentam. Latvijas Pensionāru federācija cenšas objektīvi vērtēt iespējas uzlabot pensionāru materiālo stāvokli, tādēļ 8. oktobrī valdē tika apspriesti jautājumi 13. Saeimā ievēlētajām partijām, kurus plānojam uzdot šo partiju pārstāvjiem Latvijas pensionāru sapulcē. Ceram, ka šie priekšlikumi, kuri ir krietni pieticīgāki par sasolīto, tiks realizēti,” norāda A. Siliņš. Pensionāru sanāksme notiks 25. novembrī plkst. 11 Rīgas Nacionālajā sporta manēžā, un tajā piedalīsies seniori no visām Latvijas Pensionāru federācijas dalīborganizācijām.
LPF jautājumi LR 13. Saeimas frakciju pārstāvjiem
Vai jūsu LR Saeimas frakcija, sastādot darbības plānu parlamentā un veidojot 2019. gada un sekojošo trīs gadu valsts budžetu, atbalstīs:
prioritātes noteikšanu pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai un nabadzības riska likvidēšanai vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū;
pensionāru jautājumu apakškomisijas izveidi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas paspārnē;
saprašanās memoranda noslēgšanu ar Latvijas Pensionāru federāciju, paredzot nodrošināt katram pensionāram ienākumus vismaz nabadzības riska līmenī;
vienādu bāzes kritēriju noteikšanu likumdošanā sociālās palīdzības saņemšanai maznodrošinātajiem pensionāriem neatkarīgi no viņu deklarētās dzīvesvietas;
pensionāra iztikas groza izstrādi tuvākā gada laikā un tā piemērošanu pensiju jautājumu risināšanai un sociālās palīdzības sniegšanai;
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pensionāriem, tostarp endoprotezēšanas, kataraktas operāciju, zobu protezēšanu u. c.;
pensionāru ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanu nabadzības riska līmenī 2019. gadā, bet ar 2020. gadu – minimālās algas līmenī;
pensionāra noteiktas platības vienīgā mājokļa un zemes atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa;
piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam piešķiršanu visiem pensionāriem, kas pensionējas pēc 2012. gada;
vienreizēja ikgadēja pabalsta minimālās pensijas apmērā piešķiršanu vientuļajiem pensionāriem ar zemiem ienākumiem;
trūcīgās personas ienākuma līmeņa noteikšanu ne mazāku par 200 eiro mēnesī;
pensiju indeksācijas pilnveidošanu, indeksējot pensijas vienādā līmenī visiem pensionāriem atkarībā no patēriņa groza un vidējās algas tautsaimniecībā pieauguma?
