Veselības ministrs pensionāriem sola samazināt gaidīšanas rindas un pacientu iemaksas 7
Aizvadītajā pirmdienā, 16. februārī, Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē atbildot uz senioru sagatavotajiem jautājumiem, viens no veselības ministra G. Belēviča solījumiem bija līdz Latvijas simtgadei valstī ieviest pensionāriem draudzīgu obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu.
– Kā plānojat mazināt nevienlīdzību veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā personām ar zemiem ienākumiem, jo īpaši invalīdiem un senioriem?
G. Belēvičs: – Šogad papildus veselības aprūpes budžetā esošajiem 720 miljoniem eiro piešķirti vēl 31,6 miljoni eiro, paredzot gandrīz desmit miljonus eiro atvēlēt gaidīšanas rindu samazināšanai ambulatorajā veselības aprūpē un šo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai reģionos, gandrīz četrarpus miljonus stacionāro pakalpojumu apjoma palielināšanai, gandrīz trīs miljonus eiro pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai.
Pārāk augsto pacientu līdzmaksājumu dēļ slimnīcām sakrājušies lieli parādi, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai pacienti palikuši parādā vairāk nekā 3,5 miljonus eiro, arī pacienti nereti cenšas pārāk ātri izrakstīties no slimnīcas. Lai šo situāciju labotu, kopš šā gada pacienta iemaksa par gultasdienu slimnīcā samazināta līdz 10 eiro (no nākamā gada – 7 eiro), bet līdzmaksājums par operāciju – līdz 31 eiro. Ar Eiropas fondu naudu ikvienam pacientam ieviesīsim “e-veselības” jeb elektronisko medicīnisko karti valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Zāļu kompensācijas apjoma palielināšanai šogad papildus piešķirti 3,5 miljoni eiro. Mērķis ir panākt, lai valsts 100% apmērā kompensētu pacientiem pilnīgi visas recepšu zāles.
– Krāslavas novada ārstu saimi jau daudzus gadus nav papildinājis neviens jaunais dakteris, bet vecie turpina pensionēties. Drīz nebūs kas sniedz veselības pakalpojumus iedzīvotājiem.
– Šī nopietnā problēma skar daudzus Latvijas novadus, tādēļ domājam mainīt rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumus. Šogad rezidentu apmācībai no valsts budžeta papildus esam saņēmuši 1,7 miljonus eiro, kopā tas veido pāri par 9,5 miljoniem eiro gadā. Sākot jau ar šo gadu, rezidentu apmācībai paredzētie līdzekļi tiks piešķirti pašvaldībām, kas, slēdzot ar topošajiem ārstiem trīspusēju līgumu, varēs piesaistīt trūkstošos speciālistus darbam savā reģionā.
– Vai nav iespējams ieviest vienotu pierakstīšanās sistēmu pie valsts apmaksātiem speciālistiem un uz izmeklējumiem visā Latvijā?
– Dažās lielajās ārstniecības iestādēs, piemēram, RAKUS, kas apvieno vairākas klīnikas un stacionārus, šāda sistēma jau darbojas. Taču ieviest vienotu iepriekšēja pieraksta sistēmu visās ārstniecības iestādēs Latvijā ir ļoti sarežģīti, jo katrai no tām ir savs īpašnieks, piemēram, valsts vai pašvaldība, atšķiras arī kvotas ambulatorajiem pakalpojumiem. Šobrīd Nacionālā veselības dienesta interneta mājaslapā iespējams tikai uzzināt gaidīšanas rindu garumu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
– Vai šogad tiks palielināts valsts apmaksātu endoprotezēšanas operāciju skaits?
– Kopš šā gada Latvijā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis skar arī tādu jomu kā endoprotezēšana, ļaujot samazināt gaidīšanas rindas. Pērn tika veiktas 2040 lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas, šogad slimnīcās, kas sniedz šo pakalpojumu, to skaits plānots 3400. Taču pat gadījumā, ja slimnīcas veiks vairāk šādu operāciju, nekā ieplānots, tās saņems samaksu par padarīto darbu.
– Kādēļ ir tik garas rindas pie acu ārstiem un uz acu operācijām? Vai trūkst speciālistu?
– Latvijā netrūkst acu ārstu, taču liela daļa no viņiem pieņem pacientus tikai par maksu, tādēļ pie tiem speciālistiem, kuri noslēguši līgumu par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, veidojas gaidīšanas rindas, bet uz acu operācijām tik ilgi jāgaida nepietiekamā valsts finansējuma dēļ.
– Mans ģimenes ārsts tikai apjautājas, vai ir kādas sūdzības un izmēra asinsspiedienu, bet par manu veselības stāvokli pēc izrakstīšanās no slimnīcas pat nepainteresējās. Vai tas ir normāli?
– Viena trešdaļa no Latvijas ģimenes ārstiem strādā vienkārši izcili, otra – labi, bet vēl vienas trešdaļas ģimenes ārstu darba kvalitāte rada problēmas. Esmu vienojies gan ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, ka, sākot jau ar šo gadu, līgumos, ko ģimenes ārsti slēdz ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, tiks ieviestas kvalitātes prasības, kas obligāti jāizpilda. Nākamajā plānošanas periodā – līdz 2020. gadam – ES finansējumu daļēji izmantosim arī primārās veselības aprūpes stiprināšanai, taču apmaiņā pret darba kvalitāti. Piemēram, šobrīd par katru agrīni – pirmajā vai otrajā stadijā – atklātu vēža gadījumu ģimenes ārsts papildus saņem 76 eiro, bet es ierosinu šo summu trīskāršot un ieviest piemaksas arī par citām agrīni atklātām slimībām. Ar nosacījumu, ka ģimenes ārstiem jābūt atbildīgam arī par garām palaistiem, ceturtajā stadijā atklātiem vēža gadījumiem.
– Piešķirot līdzekļus veselības aprūpei, vērā ņem iedzīvotāju skaitu, nevis sastāvu. Mūsu novadā lielākā iedzīvotāju daļa ir pensionāri, kuru aprūpei vajag vairāk līdzekļu.
– Ģimenes ārstu praksēm, kurās ir daudz senioru, jau šobrīd tiek piemērots lielāks apmaksas koeficients. Šogad tas tiks palielināts arī tiem ģimenes ārstiem, kuri jau strādā vai vēlas atvērt savas prakses teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu.
