Pensionāri atgādina par sevi 3
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, labklājības ministram Jānim Reiram un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atgādinās par pensionāru grūtajiem apstākļiem un sniegs priekšlikumus viņu materiālā stāvokļa uzlabošanai. “Pensionāru dzīves līmenis mūsu valstī diemžēl turpina pazemināties, atsevišķām senioru kategorijām nonākot zem nabadzības riska robežas. Sevišķi augsts nabadzības risks ir vientuļajiem pensionāriem un tiem senioriem, kas sasnieguši cienījamu vecumu – 75, 80 vai vairāk gadu,” LPF domes locekļus vakar Latvijas Universitātes Mazajā aulā uzrunāja federācijas vadītājs Andris Siliņš. Viņš arī informēja, ka LPF birojs ik dienas saņemot neskaitāmus zvanus un vēstules no pensionāriem, kas nostrādājuši 40 vai vairāk gadu, bet tagad jūt aizvainojumu pret valsti, kas nespēj viņiem nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni. Daudzi esot spiesti ietaupīt uz veselības rēķina.
Kā vissāpīgākais neatrisinātais jautājums vēstulē norādīta nepieciešamība izveidot īpašu veselības aprūpes sistēmu senioriem. Sākotnēji LPF vadība bija iecerējusi pieprasīt līdz valsts simtgadei izveidot pensionāru veselības apdrošināšanas sistēmu, bet vēlāk no šīs ieceres atteicās, jo pašu pensionāru vidū dalās domas par apdrošināšanas sistēmu. Otrkārt, tiek pieprasīts radīt īpašus atbalsta mehānismus (piemaksas) vientuļajiem pensionāriem un tiem, kas pensionējušies līdz 1996. gadam, kad tika ieviesta jaunā pensiju sistēma.
Treškārt, vēstules autori atgādina par nepieciešamību atbalstīt tos pensionārus, kuru darba mūžs pagājis, strādājot smagos un kaitīgos darba apstākļos.
Kā ceturtā prioritāte minēta pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz minimālās algas līmenim. Šie četri jautājumu bloki, pēc pensionāru domām, jārisina nekavējoties, taču diskusiju gaitā tika aplūkotas arī citas problēmas, kas tiks pieminētas. Piemēram, seniori ir sašutuši par plāniem elektrības patērētājiem iekasēt arī “maksu par pieslēgumu”. Tāpat LPF ieskatā pensionāra vienīgajam mājoklim (ja tas nav pārāk liels) nebūtu jāpiemēro nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat pensionāri ir neizpratnē, ka nodokļus viņi maksā no visiem saviem ienākumiem, bet indeksēta tiek tikai pati pensija (bez piemaksām).
Interesants priekšlikums izskanēja saistībā ar laulāto pensiju izlīdzināšanu. Proti, ja viens laulātais saņem lielu pensiju, bet otrs mazu, tad viņi drīkstētu slēgt līgumu, lai tās tiktu izlīdzinātas vienādas. Pašlaik nereti mazāko pensiju nopelnījušais ģimenes loceklis nonāk lielās materiālās problēmās, kad lielākās pensijas saņēmējs aiziet mūžībā.
Domes sēdē uzstājās arī iniciatīvas “Pensija bez nodokļiem” iesniedzējs Arnis Vērzemnieks, kuram gan ar parakstu vākšanu neiet pārāk spoži. Viņa ierosinājumu pensijām atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli pagaidām portālā manabalss.lv parakstījuši aptuveni pieci ar pusi tūkstoši cilvēku. Arī vairāki klātesošie pensionāri par Vērzemnieka aktivitātēm bija skeptiski. Vairāk nekā pusi Latvijas senioru šis nodoklis neskar, jo viņu pensija ir mazāka par neapliekamo minimumu, kas ir 235 eiro.
