Pasta “netīro” naudu neatklāj 23
Vēl vairāk – kāpēc pasta klientiem šādas anketas vispār tiek prasītas? Vai kaut reizi ir radušās aizdomas, ka caur pastu pārsūta “netīru” naudu, lai to legalizētu?
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns norādīja, ka Krimināllikums liedz viņam izpaust informāciju par konkrētu likuma subjektu, šai gadījumā “Latvijas Pastu”, bet varot sniegt informāciju kopumā par visām naudas pārsūtīšanas iestādēm. No 2008. līdz 2016. gadam ir bijuši 14 ziņojumi par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem visbiežāk figurējot izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Tie nodoti Finanšu policijas un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Minētā likuma grozījumus, pirms tos pieņēma Saeima, izstrādāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”), uzzinot, ka nesaprotamas anketas dēļ cilvēki nevar saņemt pastā savu naudu, mierināja, ka nevajagot pārprast – pasta klienti netiekot uzskatīti par bandītiem, tomēr nevarot izslēgt, ka pēkšņi uz kāda pensionāra vārda tiekot pārskaitītas aizdomīgas naudas summas. “Ja pasta darbinieks spēs izskaidrot anketā ietverto jautājumu būtību, tad domstarpības neradīsies,” secināja Latkovskis.
Nezinu, cik daudz ir tādu pasta darbinieku, kuriem pietiek laika un pacietības cienījama vecuma cilvēkam skaidrot anketā ietvertos terminus “politiski nozīmīga persona”, “patiesā labuma guvējs”, kas aizņem apjomīgu, sīkā drukā publicētu sadaļu aizpildāmajā iesniegumā. Droši vien vienkāršāk ir nelauzīt galvu, cenšoties izprast šo terminoloģiju, bet, ja neesi izpratis, tad var iestāties atbildība “par visiem un jebkādiem zaudējumiem, kas var rasties “Latvijas Pastam””.
