“Lidoju vairākus metrus. Ļoti sasitos un kliedzu!” Vai par Ņinas operācijām jāmaksā “Rīgas satiksmei”? 7
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diemžēl kritieni un traumas sabiedriskajā transportā gadās bieži – gan pašu pasažieru neuzmanības, gan vadītāju vainas dēļ. Pirms trijiem mēnešiem nepaveicās sirmgalvei no Siguldas.
Siguldiete Ņina Vasiļjevna Špiko 14. martā bija nolēmusi apciemot Rīgā mazmeitu un apsveikt viņu dzimšanas dienā.
Kundze jutusies labi un spēka pilna, neraugoties uz 84 uzkrātiem dzīves gadiem. Ieradusies galvaspilsētā, Ņina pie Centrāltirgus pieturā iekāpusi 19. trolejbusā.
Koronavīrusa epidēmijas sakarā vairākas sēdvietas bijušas aizlīmētas ar lentēm. Izvēlējusies apsēsties turpat pie durvīm. Vienu somu nolikusi sev blakus, otru turpat priekšā. Tad piecēlusies, aktivizējusi e-talonu un atsēdusies atpakaļ. Kad trolejbuss apstājies pie sarkanā luksofora signāla, Ņina piecēlusies, lai paņemtu priekšā nolikto somu.
Tajā brīdī trolejbuss esot strauji ar rāvienu sācis kustību uz priekšu. Neveiksmīgā kārtā kundze neatkritusi viss krēslā, bet trolejbusa ejā.
“Lidoju vairākus metrus, pat pāri ejas paaugstinājumam. Ļoti sasitos un kliedzu, lai izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību. To kāda sieviete arī izdarīja, citi mani piecēla un ielika krēslā. Pēc divām pieturām trolejbuss apstājās un tā vadītājs lika visiem izkāpt.
Pie manis pienāca policisti un lūdza, lai izstāstu, kas noticis. Knapi varēju paelpot, kur nu vēl parunāt. Pēc dažām minūtēm klāt bija ātrie un mani aizveda uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu,” par tās sestdienas dramatisko notikumu stāsta Ņina.
Operācija bija veiksmīga
Pirmdien atnācis ārsts, kurš teicis, ka jāgatavojas lauztās gūžas operācijai. Otrdien bija paredzēta operācija, taču, kad aizvesta uz operācijas zāli, Ņinas stāvoklis pasliktinājies (viņai ir sirds aritmija) un ārsti viņu nogādājuši reanimācijā, kur pārlietas asinis, dotas zāles un cilvēki neatgājuši ne soli veselu diennakti. Trešdien kundze atkal gatavota operācijai.
Operēta trīs stundas. Bijusi lokālā narkozē, un viens dakteris visu laiku piekodinājis tikai neaizvērt acis un negulēt.
To Ņina Vasiļjevna arī centusies, kādā spīdīgā virsmā sev priekšā gluži kā spogulī skatoties, kā ņemas ap viņas gurnu un arī ceļgalu: urbj, zāģē un lauž. Operācija bijusi veiksmīga.
Pēc 14 dienām mazmeita kundzi aizvedusi uz mājām, nopirkusi palīgierīces. Pēc tam divas nedēļas pavadījusi Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā, kas izmaksājis 440 eiro. Tur ar personāla palīdzību Ņina tikusi atkal uz kājām.
Uz slimnīcu atbraukuši arī policisti, lai aprunātos par negadījumu trolejbusā, taču netikuši viņai klāt, jo viņai tobrīd bijušas procedūras. Bet Ņinas likstas ar to nebeigušās.
Nākamā nelaime
Ar spieķi ejot pa savu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā Siguldā, pakritusi. Sargājot operēto gūžu, piekļāvusi roku sev klāt un pavēlusies daļēji zem gultas. Roka iesprūdusi.
Trīs stundas kliegusi, lūdzot nākt palīgā. Tikai ap trijiem naktī sadzirdēta. Atsteigušies kaimiņi. Atkal Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kur divas sarežģītas rokas operācijas, pa starpu divreiz pabijusi reanimācijā.
Pēc kā vienās skrūvēs un citos dzelžos ir ne tikai gurns, bet arī labā roka.
Mazdēls no ārzemēm nokārtojis Līgatnes rehabilitācijas centru. Tas izmaksājis 800 eiro. Pēc divām nedēļām atkal nokārtojusi sev vietu Siguldas slimnīcā, kur ir kopš 3. jūnija. Mēneša vidū atkal pošas mājup. Naudiņa Ņinai tērējas. Vairs neesot atlicis nekā no 2000 eiro, pašas atliktās zārka naudas, un tagad atliekot vien paļauties uz mazbērniem.
Palīdzēt cenšas kundzes bijušie skolēni, kas, uzzinājuši par viņas nelaimi, nāk ciemos, zvana un uzmundrina. Viena no viņas skolniecēm, Anita Mellupe, arī iedrošināja izstāstīt savu bēdu stāstu “Latvijas Avīzei”, lai dramatisko gadījumu policija un “Rīgas satiksme” neieliktu dziļi atvilktnē un iespējami drīz godprātīgi izmeklētu.
Tāpat skolēni arī mēģina skaidrot skolotājas tiesības: par ko jāmaksā, par ko var prasīt atbalstu pašvaldībai un valstij, kā kārtot invaliditāti. Pati Ņina vēlas savu stāstu izstāstīt tāpēc, lai jaunie cilvēki saprastu, cik viegli sirmgalvis var nokļūt bēdu ielejā, ka pietiek ar vienu negaidītu, strauju darbību un ka nedrīkst sirmgalvi atstāt vienu ar savām problēmām.
Arī kādreiz bija jauna
Arī Ņina kādreiz bija jauna. Tētis ukrainis, mamma – krieviete. Dzimusi Krievijā, Voroņežas apgabalā, pēc augstskolas pabeigšanas kopā ar divām draudzenēm aizkūlusies strādāt uz Tālajiem Austrumiem, Amūras apgabalu, kur 20 gadu vecumā iemīlējusies represētajā – savulaik bagāta Alūksnes puses zemniekdēlā igaunī Leonardā Ahero.
Puisis meiteni apprecējis un atvedis uz Latviju, kopā nodzīvojuši 62 gadus. Vīrs un arī meita ir miruši.
Ņina 53 gadus nostrādājusi Siguldas 1. vidusskolā par krievu valodas un literatūras skolotāju, bijusi viena no visvairāk cienītām skolotājām skolēnu vidū. Arī profesionāli bijusi viena no visvairāk atzītām skolotājām savā priekšmetā Latvijā, un padomju laikā viņai uzdots rīkot paraugstundas citiem skolotājiem.
Un tāpēc likts iet stāties komunistiskajā partijā. Uz uzņemšanas komisiju gājusi kopā ar savu kolēģi, kas izbrāķēta, jo viņas tēvs neatkarīgās Latvijas laikā bijis aizsargos, bet Ņinai jautāts, vai viņa zinot, cik hektāru zemes buržuāziskās Latvijas laikā piederējis vīratēvam.
Ņinai sanākušas dusmas, un viņa atcirtusi, ka ne jau ar hektāriem precējusies, bet ar puisi, un, ja kādu interesējot, cik hektāru bijis, lai paši ejot un skaidrojot. Aizgājusi, aizcērtot durvis. Tomēr bijusi tik laba skolotāja, ka partijā uzņemta…
14. jūnijā Ņinu Vasiļjevnu nolēmuši apmeklēt viņas skolēni. Cilvēks ar savu nelaimi nedrīkst palikt viens.
Sociālais dienests palīdzēs
Valsts nodrošina veselības aprūpi, kas nu kurā gadījumā slimniekam vai traumu guvušam pienākas. Individuāli palīdz pašvaldība. Konkrētajā gadījumā Ņinai jāvēršas Siguldas novada pašvaldības sociālajā dienestā.
“Mēs esam neliela pašvaldība un katru gadījumu izskatām ļoti rūpīgi, var nākt arī tieši pie manis,” saka Siguldas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga.
“Ja ir krīzes situācija un nepieciešama tūlītēja palīdzība, palīdzam uzreiz. Parasti nedodam naudu, bet apmaksājam rēķinus, izdevumus.
Ja nav steidzami, cilvēkam pašam vai viņa radiniekam jāraksta iesniegums. Ja to kādu iemeslu dēļ nevar izdarīt un nevar arī atnākt, mēs paši varam aiziet pie konkrētā cilvēka. Katrs gadījums tiek individuāli vērtēts. Praktiski vienmēr, kad notikusi nelaime un ir lielas izmaksas, mēs palīdzam segt rehabilitācijas un citus, piemēram, transporta, izdevumus.”
Tas arī ir tas, ar ko Ņina var rēķināties – arī tajā gadījumā, ja policija atzīs, ka pati vien bijusi vainīga, ka trolejbusā nokritusi. Bet, ja policija konstatēs, ka vainīgs trolejbusa vadītājs, tiks ierosināts kriminālprocess pret vadītāju par ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā pasažierei radīti smagi miesas bojājumi.
Un Ņina varēs pieprasīt – beztiesas vai tiesas ceļā –, lai vadītājs vai “Rīgas satiksme” viņai sedz ne tikai materiālos izdevumus, bet samaksā arī par fiziskām un morālām ciešanām.
Uzņēmuma “Rīgas satiksme” Attīstības un komercdarbības direktora p. i. Viktors Zaķis apstiprina ziņas par konkrēto gadījumu 14. martā. Policija saņēmusi trolejbusa videokameru ierakstus un veic izmeklēšanu. Parasti tā ilgstot ap pusgadu.
Krīt viens no miljona
* Šā gada pirmajos trijos mēnešos bijuši 35 gadījumi, kad “Rīgas satiksmes” transporta līdzekļos krituši cilvēki, un šie gadījumi noformēti kā ceļu satiksmes negadījumi, kas esot viens gadījums no miljons pasažieriem.
* Informācijas, cik vadītāju atzīst par vainīgiem, uzņēmuma rīcībā neesot, jo nedz tiesai, nedz pašam vadītājam par to neesot pienākums ziņot. “Rīgas satiksme” parasti uzzinot tikai par tiem gadījumiem, kad cietušie vai apdrošinātāji vēršas pret uzņēmumu.
* “Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis piebilst, ka sabiedriskā pasažieru pārvadāšana esot īpaša nodarbe un vadītāji tiekot speciāli apmācīti, instruēti un apgādāti ar rokasgrāmatām, tajā skaitā arī par to, kā sākt braukšanu, bremzēt un veikt citus manevrus.
