Pensionāri “slīcina” citu parādos: “Rīgas namu pārvaldnieks” liek viņai par ūdeni maksāt 600 eiro 10
Rīgā Paula Lejiņa ielas 6. nama dzīvokļa īpašniecei Leontīnei Eitviņai “Rīgas namu pārvaldnieks” joprojām skaita parādu par ūdeni, turpinot dzīt parādos 85. dzīves slieksni sasniegušo rīdzinieci.
“LA” jau rakstīju, ka jūnija rēķinā “Rīgas namu pārvaldnieks” viņai bija iekļāvis visu 160 dzīvokļu nama kopējā ūdens patēriņa starpību – 388 kubikmetrus, ar kuriem var divreiz piepildīt Ķīpsalā uzcelto peldbaseinu. Par jūniju kopā ar citiem komunālajiem pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli rēķina summa Leontīnes k-dzei sasniedza 674 eiro, no kuriem tikai par ūdeni vien – pāri par 600 eiro. Šī visa daudzstāvu nama ar 160 dzīvokļiem kopējā ūdens patēriņa starpība aprēķināta tāpēc, ka pensionāre nebija laikus nomainījusi dzīvoklī uzstādītos ūdens skaitītājus. Pēc skaitītāja pārbaudes izrādījās, ka tas tik tiešām ir kļūdains un uzskaitījis vairāk ūdens, nekā tam izgājis cauri. Tātad Eitviņas kundze pārmaksājusi divreiz!!!
Rēķinu summas nesarūk
Arī par jūliju viņas saņemtais rēķins nav pārlieku sarucis. Kopā ar iepriekš iekrāto parādu, no kura daļu samaksājuši viņas radinieki, tas 376,04 eiro kopsummā tāpat krietni pārsniedz viņas niecīgo pensiju. Turklāt kopš jūlija viņai papildus uzskaitīta soda nauda 33,92 eiro apmērā par maksājuma kavējumu…
Par jūliju saņemtajā rēķinā cita starpā redzama arī šī daudzstāvu nama kopīgā ūdens patēriņa starpība – 318,5 kubikmetri, kas ir tikai mazliet mazāka par jūnijā uzskaitītajiem 388 kubikmetriem. Tas pierāda, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāves Santas Vaļumas skaidrojums par neprecīzu dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu nolasīšanu noteiktajā laikā (no 25. līdz 27. datumam) ir tikai atruna. Viņai būtu taisnība, ja vienā mēnesī būtu zudumi, citā – pārpalikumi.
Valsts kanceleja, kurā pensionāre bija vērsusies ar iesniegumu, gan bija pieprasījusi Rīgas domei novērtēt lielās ūdens patēriņa starpības “nesamērīgo attiecināšanu uz Leontīnes Eitviņas dzīvokli un rast taisnīgu situācijas risinājumu”.
Parāds likumīgs, un punkts!
Kā lasu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes nodaļas vadītājas vietnieces I. Vorkules atbildē, pašvaldība, šķiet, nemaz negrasās meklēt kādu atrisinājumu. Ierēdņiem raksturīgā stilā sacerētā un Ministru kabineta noteikumu punktiem un apakšpunktiem piebārstītā atbilde liecina, ka pensionāre pati vien vainīga – ūdens parāds par 160 dzīvokļiem viņai uzskaitīts likumīgi. Punkts!
Ministru kabineta noteikumi gan paredz: ja trīs mēnešus pēc kārtas ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20%, tad pārvaldnieks divu mēnešu laikā noskaidro, kāpēc rodas tik liela starpība. Tiesa, ar piebildi – ja saņemts kāda dzīvokļa īpašnieka rakstisks iesniegums.
Spriežot pēc Leontīnes Eitviņas agrāk saņemtajiem rēķiniem, lielā starpība starp dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem un nama ievadā uzstādīto kopīgo skaitītāju nav nekas jauns. Jau kopš pagājušā gada vasaras tā svārstās no 250 līdz 550 kubikmetriem mēnesī.
Ja tā, tad “Rīgas namu pārvaldniekam” sen bija laiks noskaidrot, kur rodas šī starpība, un rīkoties, lai to novērstu. Bet, kā šķiet, Ministru kabineta noteikumi lieti noder, lai piesegtos un lai Leontīnei Eitviņai uzkrautu parādu par tādu ūdens daudzumu, kuru vientuļā pensionāre spētu patērēt vien tad, ja katru dienu viena pati plunčātos Ķīpsalas peldbaseinā.
