Pensionāre Ārija: Bērnu nav, sociālais dienests nepalīdz, makā paliek 64 eiro. Kā man izdzīvot? 299
“Esmu vientuļa pensionāre, bez bērniem, mazbērniem, maznodrošināta, 2. grupas invalīde ar hroniskām saslimšanām,368 eiro pensija, paliek man pāri pēc visiem maksājumiem 64 eiro. Kā es varu dzīvot? Man sociālais dienests ir atteicis palīdzību, jo man ir nozīmēts aprūpētājs no sociālā dienesta un ar to pietiekot, nekas finansiāli nav jādod,” TV24 speciālizlaidumā “Cenu šoks” stāsta rīdziniece Ārija.
“Rīgā izdzīvošanas minimums ir vismaz 436 eiro. Zem tā izdzīvot nevar vai nu jābrīnās, ka cilvēkiem tas izdodas,” komentāru sniedz Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs (pie frakcijām nepiederošs).
Kas īsti notiek sociālajos dienestos, ja visur tiek ieteikts cilvēkiem līdzīgās situācijās doties pēc palīdzības, bet tā netiek sniegta?
“Dienestiem droši vien ir savs budžets, pašvaldībām budžets tika samazināts, Rīgai vien ir par 50-60 miljoniem mazāk gadā, tie paši rīdzinieki nemitīgi aizbrauc uz pierīgu un maksā nodokļus tur, mēs varam iziet ārā un paskatīties, kāda ir ielu kvalitāte – tā visa ir daļa no kopējās bildes,” atbild Dombrovskis.
Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri varētu būt palielinājušās par 0,3-0,4%, tādējādi gada laikā – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri – inflācija varētu būt 7,8-7,9% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne aģentūrai LETA prognozēja, ka 2022.gada janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas varētu būt augušas par 0,4%, inflācijai gada laikā sasniedzot 7,9%.
Viņa norādīja, ka pagājušajā mēnesī reģistrētais cenu pieaugums būs nedaudz mazāks, kā iepriekš gaidīts, ņemot vērā valdības atbalsta pasākumus energoresursu cenu kāpuma mīkstināšanai. “Var gaidīt, ka inflācija jau ir sasniegusi savu pīķi vai arī ir ļoti tuvu tam,” sacīja Orleāne.
“Swedbank” ekonomiste minēja, ka Eiropas enerģijas krīzes rezultātā galvenais inflācijas virzītājspēks gada laikā saglabājās ar mājokli saistītās izmaksas.
“Ģeopolitiskie saspīlējumi Tuvajos Austrumos, Krievijas-Ukrainas konflikts un augošais pieprasījums veicinājis pasaules naftas cenas augšupeju. Tas sekmējis arī degvielas cenu pieaugumu Latvijā, kas, visticamāk, bija otrs būtiskākais inflācijas virzītājs janvārī. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos arvien lielāku lomu cenu līmeņa izaugsmē turpinās spēlēt pieaugums pārtikas cenās, iespējami arī otrreizēji efekti citu preču un pakalpojumu cenās no energoresursu cenu lēciena, bet komunālo maksājumu spiediens uz vidējo cenu līmeni bāzes efektu ietekmē pakāpeniski mazināsies – īpaši gada otrajā pusē,” teica Orleāne.
Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka janvārī patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi varētu būt augušas par 0,3%, tādējādi gada inflācijai veidojot 7,8%.
“Janvārī cenu pieaugums turpinājās,” sacīja Gašpuitis.
Pēc viņa skaidrotā, cenu kāpums sagaidāms pārtikai, maksai par mājokli, jo turpināja pieaugt tarifi gāzei un siltumenerģijai, kā arī sadārdzinājās degviela. Savukārt kritums varētu būt apģērbu un apavu cenām, kā arī atsevišķos pakalpojumos.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī paziņos ceturtdien, 10.februārī.
Jau vēstīts, ka Latvijā gada vidējā inflācija 2021.gadā bija 3,3%. Vienlaikus 2021.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,4%, bet gada laikā – 2021.gada decembrī salīdzinājumā ar 2020.gada decembri – patēriņa cenas palielinājās par 7,9%.
