Pensionāram sods par naidīgu komentāru zem Kašera bildes, bet fizisku uzbrukumu profesoram Hanovam policija ignorē 95
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Likumam jābūt taisnīgam. Tas pats attiecas uz likuma piemērošanu – tai tieši tāpat jābūt gan pamatotai, gan taisnīgai, kā arī konsekventai. Tomēr vai var runāt par konsekvenci un taisnīgumu, ja par homofobisku komentāru Latvijas tiesa kādu personu soda ar nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, kamēr fizisks uzbrukums gejam, Latvijas prokuratūras ieskatā, ir tikai personīgās attieksmes demonstrācija, par ko kriminālsods nav jāpiemēro?
Lūk, kādi fakti liek uzdot šo jautājumu – ar Zemgales rajona tiesas spriedumu pensionārs Arnolds (vārds mainīts) par vietnē “Facebook” publicētu komentāru notiesāts ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem nosacīti. Savukārt kriminālprocess par publiskā vietā Rīgā notikušu fizisku uzbrukumu profesoram Denisam Hanovam tika izbeigts, jo gan policija, gan prokuratūra aprakstītajās darbībās nesaskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Par komentāru – uz apsūdzēto sola
Aizkraukles novada iedzīvotāja Arnolda stāsts ir vienkāršs. Pagājušā gada 2. aprīlī, pamanījis, ka portāls “sejas.tvnet.lv” vietnē “facebook” dalījies ar pašpublicēto ziņu
“Kašers ar mīļoto vīrieti apsver veidot ģimeni Itālijā”, sirmgalvis pie ieraksta publicēja savu komentāru: “divi diršmīļi – atšaut!”, savu domu papildinot ar ieroča attēlu.
Ar to bija gana, lai Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī ierosinātu lietu pēc Krimināllikuma 150. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm – par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem.
Arnolds policijai nenoliedza, ka šo komentāru rakstījis viņš. Sirmais kungs ļoti negribēja, lai par viņa problēmām ar tiesībsargājošām iestādēm uzzinātu tuvinieki, paziņas, tāpēc visā procesa laikā iztika bez aizstāvja palīdzības, savu vainu atzina pilnībā un vienojās ar prokurori par sodu.
Valsts apsūdzību šajā krimināllietā uzturēja prokurore Sanita Hščanoviča, kura trīs vārdus garajā komentārā un bildē saskatīja, ka tas ir naidīgs pret seksuālo minoritāti – konkrētajā rakstā minētajām personām – satur netiešu ierosinājumu, pamudinājumu uz vardarbību un naidīgu rīcību.
Arnolds tika apsūdzēts par to, ka esot izplatījis publisku aicinājumu, kas satur verbālo agresiju un vērsts uz naida un nesaticības izraisīšanu pret sociālo grupu – homoseksuālām personām, turklāt viņa darbības bijušas saistītas ar vardarbību un draudiem.
Zemgales rajona tiesas Aizkrauklē tiesnesei Ingai Zālītei, kura šo krimināllietu izskatīja rakstveidā, atlika tikai apstiprināt prokurores S. Hščanovičas un pensionāra Arnolda noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Saskaņā ar to Arnolds sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem nosacīti – ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. Pensionārs spriedumam piekrita.
Nevarēja vairs izturēt
Krimināllikuma 150. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi izpaužas tādās darbībās, kā, piemēram, mutvārdu vai rakstveida aicinājumos vai jebkādā veidā izplatītās idejās, uzskatos, teorijās, lai izraisītu naidīgu attieksmi pret to vai citu personu, vai personu grupu atkarībā no vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas vai jebkuru citu pazīmju dēļ, vai nesaticību.
Vai iepriekšminētais notiesātais reāli draudēja rakstā minētajām personām, kuras pārstāvot seksuālo minoritāti, un viņa nodarījuma motīvs bija izraisīt naidīgu attieksmi pret homoseksuālām personām?
Arnolds telefonsarunas laikā šā raksta autoram atklāja, kas tieši pamudinājis viņu publicēt šādu komentāru.
Viņš esot katoļticības garā audzināts Latvijas patriots.
Pirms nu jau vairāk nekā 30 gadiem viņš par valsts neatkarību cīnījies uz barikādēm, bijis viens no pirmajiem, kurš iestājās zemessardzē.
Bijis arī uzņēmējs, bet mūža lielāko daļu veltījis darbam pedagoģijas jomā. Arnolds ir divu dēlu tēvs, viņam ir seši mazbērni. Bijušais skolotājs zinot, ka, piemēram, viens no viņa dēla klasesbiedriem pārstāv tā dēvēto seksuālo minoritāti, bet viņam pret to nekad neesot bijis nekādu negatīvu emociju. Arnolds apgalvo, ka viņam neesot pilnīgi nekāda naida pret nevienu personu grupu, ieskaitot seksuālās minoritātes.
Bet, būdams aktīvs interneta, tostarp sociālo tīklu lietotājs, Arnolds tomēr neesot varējis izturēt to, ka portālos katru dienu, viņaprāt, tiek publicētas ziņas par homoseksuālām personām: “Man liekas, ka visa Latvijas mediju fronte ir nostājusies šito pusē. Bet es negribu par šo tēmu vispār runāt, tagad es tās komentēšanā vairs nepiedalos.”
Kašers un viņa partneris Jānis dzelteno ziņu slejās portālos tiešām ir ieguvis lielu publicitāti. “Kašers atklāj, ko domā par līgavaiņa Jāņa plikbildēm sociālajos tīklos”, “Kašeram ar līgavaini ģimenes papildinājums”, “Kašers ar līgavaini vēlas bērnus”, “Kašera tētis nevar saprast: dēla topošais vīrs sanāk znots vai znote”, “Kašers un Jānis publisko kāzu foto un paziņo savu jauno uzvārdu” – tā ir tikai daļa no ziņu virsrakstiem portālos pēdējo mēnešu laikā. Multimākslinieks Kašers neslēpj, ka šo iespaidīgo publicitāti sev un savam nu jau vīram Jānim viņš veido pats. Viņš arī citus seksuālo minoritāšu pārstāvjus aicinājis būt skaļiem un pamanāmiem.
Naidīgi komentē daudzi, notiesāts viens
Šis Arnolda komentārs pēdējo gadu laikā ir vienīgais precedents Latvijā, ko tiesībsargi atzinuši par agresiju pret homoseksuāliem cilvēkiem. Tajā pašā laikā pie tām pašām publikācijām, kas atspoguļo Kašera dzīvi, vēl joprojām var lasīt ļoti daudz neglaimojošu komentāru un pat vardarbīgu komentāru.
Tāpēc rodas jautājums, kāpēc Arnolda komentāru policija pamanīja, bet, piemēram, tāds, kurā aprakstīts, kurā caurumā vajag “iebāzt čiekureni un izraut gredzenu” joprojām ir izlasāms?
Lamā un sper
Kamēr Kašers un viņa draugs Jānis, visticamāk, nemaz nezina par to, kā Valsts policija, prokuratūra un Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē rūpējās par viņu drošību, tikmēr Deniss Hanovs un viņa draugs, kuri piedzīvoja īstu homofobisku uzbrukumu, no tiesībsargiem izpratni nesagaidīja.
Pagājušā gada 8. novembra pievakarē profesors ar draugu gājuši uz Ķengaraga tirgu Rīgā, Maskavas ielā. Kā pēc tam liecināja viens no diviem uzbrucējiem, viņu agresiju izraisījis tas, ka Hanovs ar savu draugu bija aplikuši rokas viens otram ap vidukļiem.
Uzbrukuma laikā Hanovs un viņa draugs tikuši apsaukāti, profesoram arī iesperts ar kāju pa muguras lejasdaļu, viņam izteikti nepiedienīgi seksuāla rakstura piedāvājumi, kā arī mēģināts iesist ar dūrēm.
Hanovam izdevies iebēgt blakusesošajā ziedu kioskā. Viņš no iekšpuses turējis durvju rokturi, lai uzbrucēji netiktu viņam klāt. Viens no agresīvajiem vīriešiem novilcis bikses un pie durvju stikla piespiedis savas ģenitālijas.
Policija, kas tika izsaukta uz notikuma vietu, uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231. panta (huligānisms), tas ir – par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu. Bet 2021. gada 18. maijā policijā tika pieņemts lēmums par šā kriminālprocesa izbeigšanu.
Pamatojums – esot jāņem vērā, ka aizskaroša vēršanās pret cietušo kādas rīcības dēļ (šajā gadījumā – apskaušanās dēļ) kā huligānisms jāvērtē tikai tad, ja šīs darbības vienlaikus aizskārušas arī citu personu intereses.
Secinājums – profesoram var spert, var uzbrukt un rādīt dzimumlocekli, kamēr tas netraucē, piemēram, ziedu kioska pārdevēju…
Spēra pa dibenu, nevis pa sabiedrību…
Deniss Hanovs šo policijas lēmumu pārsūdzēja Rīgas Austrumu prokuratūrā, bet 28. jūnijā viņš saņēma prokurores Sandras Tūmanes atbildi, kurā citstarp teikts (publicējam, kā oriģinālā): “.. aizrādīšana Jums, aizskaršana ar necenzētiem vārdiem un iesperšana Jums pa pēcpusi konflikta laikā, bija vērsta tieši pret Jums nevis sabiedrību kopumā.
Kā arī brīdī, kad Jūsu starpā notika konflikts, apkārt nav bijis daudz cilvēku un pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika konstatēts, ka būtu notikusi rupja sabiedriskās kārtības traucēšana.” Prokurore S. Tūmane uzskata, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu atstājams spēkā.
Prokurore savā atbildē arī skaidroja, kāpēc šajā situācijā nav piemērojams Krimināllikuma 150. pants (tas pats, pēc kura Aizkrauklē tika notiesāts pensionārs Arnolds). Redz, uzbrucēju darbības esot bijušas vērstas tikai pret Denisu Hanovu, viņi nekādā veidā neesot izteikuši aicinājumu citiem sabiedrības locekļiem, lai izraisītu naidīgu attieksmi pret seksuālajām minoritātēm.
Uzbrucējiem neesot bijis nodoma izraisīt nesaticību un naidu sabiedrības vidū, bet viņi konkrēti demonstrējuši profesoram savu attieksmi pret seksuālajām minoritātēm.
Bet vai vismaz par kaut ko tika sodīti agresīvie uzbrucēji?
Policija, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, izdalīja materiālus administratīvās lietvedības sākšanai par sīko huligānismu. Iespējams, ka vienam no uzbrucējiem piespriests vismaz naudas sods. Kāpēc tikai vienam? Tādēļ, ka otrais kārtības sargus piemānījis, pateikdams viņiem izdomātu vārdu un uzvārdu, bet pēc tam nozuzdams…
Hanovs: Tā ir prokuratūras nekompetence
Deniss Hanovs portālam “apollo.lv” par prokuratūras attieksmi pauda šādu viedokli: “Prokuratūra neredz pašu pamatproblēmu. Prokuratūra uzskata, ka cilvēks ir vērsies pret mani individuāli. Taču cilvēks ir vērsies nevis pret Denisu Hanovu, bet pret Hanovu kā geju, kas reprezentē arī citus gejus un LGBT kopienu. [..]
Nekad neviens nevar kliegt tirgus vidū pret visiem pasaules gejiem. Prokuratūra atsakās ieraudzīt to, ka aiz šā notikuma stāv homofobiska izpausme, kas ir vērsta pret jebkuru citu geju.
Uzbrucējs nezina mani, tāpēc tas nav uzbrukums personīgi man. Vienīgais, kas bija viņa iztēlē, ir tas, ka es reprezentēju homoseksuāļu kopienu. [..] Pēc līdzīgas pieredzes ļoti daudz cilvēku neiet ziņot dienestiem, jo nevar uzticēties policijas kompetencei, nevar uzticēties prokuratūras kompetencei.”
