Pensionāram liedz tirgot žāvētas zivis 0
Pensionētais rīdzinieks Jānis Bušmanis pārskaities uz Rīgas pašvaldību, kas šogad viņam nav izsniegusi atļauju ielu tirdzniecībai pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās.
Kā viņš stāsta, aizvadītajos gados šo atļauju vienmēr esot saņēmis. Bet šā gada marta beigās viņa iesniegumu atļaujas saņemšanai Rīgas pašvaldības Ziemeļu izpilddirekcijas darbiniece atsviedusi atpakaļ, lāgā nepaskaidrojot iemeslu.
“Saņemu pensijā 85 eiro mēnesī, ar kuru, protams, Rīgā iztikt nav iespējams, turklāt esmu invalīds,” skaidro Jānis Bušmanis. “Lai piepelnītos, aizvadītajos gados Mežciemā, pie Gaiļezera slimnīcas, Teikas rajonā un citās atļautajās ielu tirdzniecības vietās pārdevu kūpinātas zivis. Esmu reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā individuālais komersants, visus nodokļus maksāju valstij laikus.”
Kā viņš spriež, nekāda dibināta iemesla atļaujas aizliegumam neesot, Ziemeļu izpilddirekcijas darbinieces uz viņu esot ieēdušās. Citiem ielu tirgotājiem atļaujas izsniedzot, bet viņam nezin kāpēc ne, liedzot iespēju mazliet piepelnīties.
Uz jautājumu, kāpēc Jānim Bušmanim nav izsniegta atļauja, Rīgas pašvaldības Ziemeļu izpilddirekcijas komercdarbības daļas vadītājs Harijs Osis atbild, ka tā nav izsniegta tāpēc, ka J. Bušmanis nav varējis apliecināt kūpināto zivju izcelsmi. Iesniegumā Ziemeļu izpilddirekcijai viņš gan norādījis, ka grasās pārdot paša kūpinātas zivis. Bet neesot zināms, kur viņš tās ņēmis.
Jānis Bušmanis man atzīst, ka zivis pats patiešām nežāvējot, bet pērkot no kāda vietējā iedzīvotāja Lapmežciema novadā, lai pēc tam pārdotu tās Rīgā. Bet pēc Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās iedzīvotājiem atļauts pārdot tikai pašu izaudzētos dārzeņus un augļus.
Uz jautājumu, kāpēc agrāk Jānis Bušmanis tirdzniecības atļauju bija saņēmis, Harijs Osis atbild, ka pašvaldība vienmēr nespējot pārbaudīt pēc kārtas visus ielu tirgotājus, cita starpā pieprasot apliecinājumu pārdoto produktu izcelsmei.
“Bušmaņa k-gs mums ir labi pazīstams,” atzīst pašvaldības pārstāvis, “jau agrāk esam viņu pieķēruši tirgojam kūpinātas zivis, kaut arī iesniegumā atļaujas saņemšanai viņš uzrādījis, ka pārdod paša audzētus kartupeļus. Lai nāktu viņam pretī, piedāvājām vienoties ar zivju kūpinātāju Lapmežciemā, lai viņš reģistrē šo nodarbošanos un lai pieņem Bušmaņa k-gu darbā. Tad viņam būtu atļauts tirgot žāvētas zivis. Bet pagaidām šis mūsu ierosinājums palicis bez atbildes.”
Kā skaidro H. Osis, kopš 2016. gada 19. aprīļa, kad pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus par kārtību, kā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība, prasības ielu tirgotājiem patiešām ir stingrākas nekā agrāk. Tādas pieņemtas tāpēc, ka starp ielu tirgotājiem bijuši arī negodprātīgie, kuri pārdevuši nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus, uzdodami tās par pašu saimniecībās izaudzētiem. Lai to novērstu, tagad pašvaldība ne tikai prasot izcelsmi apliecinošus dokumentus, bet arī braucot pārbaudīt, vai patiešām ielu tirgotājam ir arī savs dārzs, kurā viņš audzē, piemēram, zemenes vai gurķus.
Uzziņa
Pēc 2016. gada 19. aprīlī izdotajiem Rīgas pašvaldības saistošajiem noteikumiem par kārtību, kā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība ielu tirdzniecības vietā, tirgotājam jābūt tirdzniecības preču izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja tiek tirgotas savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi, svaigi zvejas produkti un medījumu gaļa nelielos apjomos.
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (atsevišķi noteikumi skar galvaspilsētas vēsturisko centru Vecrīgu un Mežaparku) pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās drīkst pārdot saldējumu, iepirktos ziedus, karstās uzkodas un bezalkoholiskos dzērienus, pašu izgatavotus amatniecības un mākslas priekšmetus, iepirktus, Ziemassvētkiem paredzētus skuju kokus un zarus un no tiem izgatavotus izstrādājumus, iepirktus augļus, dārzeņus, ogas, preses izdevumus, pašu kūpinātas zivis.
Savukārt pēc 2010. gada 12. maijā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību un tirdzniecības organizēšanas kārtību, pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās atļauts pārdot pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, tostarp:
– izmantošanai pārtikā paredzētos augkopības, lopkopības un svaigus zvejas produktus nelielos apjomos un biškopības produktus;
– grieztos ziedus, zarus, no tiem gatavotus izstrādājumus, Ziemassvētkiem paredzētus nocirstus vai podos augošus dažādu sugu skuju kokus, puķu un dārzeņu stādus, dēstus, sīpolus, gumus, ziemcietes un sēklas;
– augļu koku un ogulāju stādus, dekoratīvo koku un krūmu stādmateriālu;
– mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas;
– savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un savvaļas ziedus;
– pašu iegūtus svaigus zvejas produktus un medījamos dzīvniekus vai to gaļu nelielos apjomos.
