Pensionāra cīniņš ar valsti nebeidzas 0
“Sakiet, kur vēl var aizņemties naudu uz septiņiem gadiem un par aizņēmumu nemaksāt procentus?” jautā pensionārs Dainis Dandēns, kurš jau gadiem cīnās ar valsti, lai par savulaik strādājošajiem pensionāriem ieturēto pensijas daļu tiktu izmaksāta arī inflācijas kompensācija.
“Esmu sarēķinājis, ka man šie zaudējumi ir vienas manas pensijas apmērā – 241 lats. Tāpēc, kamēr vien būšu dzīvs, cīnīšos,” apņēmīgi noskaņots D. Dandēns, kuram šomēnes aprit 78 gadi.
Tālo gadu atskaņas
Daudziem, iespējams, jau piemirsies, ka Andra Šķēles valdība budžeta glābšanas vārdā strādājošajiem pensionāriem, sākot no 2000. gada 1. janvāra, atņēma jeb ekspropriēja daļu viņu pensijas. Pazīstamais pensionāru aizstāvis Mārtiņš Draudiņš kopā ar vēl dažiem domubiedriem valsti iesūdzēja tiesā un uzvarēja – Satversmes tiesa 2002. gada 19. martā pasludināja, ka nedrīkst ierobežot pensionāru tiesības strādāt un saņemt pilnu pensiju.
Valstij nācās atzīt, ka pensijas daļas ieturēšana bijusi nelikumīga un tā jāatmaksā pensionāriem. Taču sākumā tikai tiem, kuri katrs, arī D. Dandēns, personīgi bija uzņēmušies smago slogu tiesāties. Bija jāpaiet vēl četriem gadiem, lai valsts, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, beidzot pieņemtu lēmumu, ka ieturētā nauda tiks izmaksāta visiem strādājošajiem pensionāriem.
Ieturēto pensijas daļu sāka atmaksāt tikai 2007. gada rudenī, bet ne visiem uzreiz. Vispirms naudu saņēma gados vecākie pensionāri. Dainis Dandēns pie ieturētās naudas summas – 891 lata – tika pēc septiņiem gadiem. Katram saprotams, ka šajā laikā tās vērtība inflācijas dēļ bija kritusies, bet valsts ij nedomāja kādam šos zaudējumus kompensēt.
Dažiem kompensācija tomēr izmaksāta
Tad Mārtiņš Draudiņš kopā ar vēl diviem domubiedriem atkal ķērās pie tiesu darbiem. Pēc divarpus gadu tiesāšanās, izejot visas tiesu instances, panāca, ka viņu ieturētajai pensijas daļai tika piemērots inflācijas koeficients. Tā M. Draudiņam izmaksājamā naudas summa palielinājās par apmēram 250 latiem, bet citiem atkarībā no pensijas apmēra – pat vēl vairāk.
“Saņēmu visu līdz pēdējam santīmam,” uzvaras saldos augļus tagad atceras 73 gadus vecais M. Draudiņš. Pie viņa tolaik vērsušies vismaz 100 pensionāri, kam palīdzējis rakstīt prasību. Viņš lēš, ka kopumā vismaz pieciem cilvēkiem izdevies panākt, ka valsts atmaksājusi ne tikai ieturēto pensijas daļu, bet segusi arī inflācijas radītos zaudējumus.
“Toties pēc tam absolūti visi, kas vērsās tiesā, saņēma atteikumu. Kā tas var būt, ja situācija nebija mainījusies? Uzskatu, ka tiesa tā rīkojās pēc valdības ieteikuma, nevis likuma panta,” norāda M. Draudiņš, kurš atbalsta D. Dandēna centienus panākt taisnību.
Arī viens ir karotājs
Pensionārs D. Dandēns redakcijā ierodas ar pamatīgu dokumentu kaudzi, kuras svars tuvojas trim kilogramiem. Tā ir sarakste ar visām iespējamām institūcijām un amatpersonām septiņu gadu garumā. Seniors pūlas, lai papildus jau atgūtajam 891 latam valsts samaksātu arī 241 latu, tas ir, summu, par kādu no 2000. līdz 2007. gadam inflācijas dēļ sarukusi izmaksātās pensiju naudas vērtība.
“Tas, ka Saeima ir spējīga pieņemt antikonstitucionālus lēmumus, vairs nepārsteidz. Kā var atņemt uz mūžu piešķirtu pensiju? Tagad, lai atgūtu savu naudu, man vienam jācīnās pret Labklājības ministrijas, Cilvēktiesību biroja, Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas un Ministru kabineta gudrajām galvām. Es no iestādēm saņemu šabloniskas, vienveidīgas un politiski bezatbildīgas atbildes,”
norādot uz papīru gūzmu, teic D. Dandēns.
Viņš jau ilgāku laiku apelē pie ierēdņu un parlamenta sirdsapziņas, atgādinot likuma “Par valsts pensijām” 35. panta otro daļu, kurā teikts: ja aprēķinātās valsts pensijas summas nav laikā saņemtas (..), pensijas summas reizina ar inflācijas koeficientu šajā laika periodā. Tiesa, šī norma bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, bet tad no likuma pazuda. Saeima nosprieda, ka ieturētā pensijas daļa strādājošajiem pensionāriem jāatmaksā, bet tajā pašā laikā svītroja 35. panta otro daļu, tādējādi liedzot iespēju turpmāk pieprasīt inflācijas kompensāciju. Tomēr šī norma joprojām attiecas uz tām naudas summām, kas nebija izmaksātas līdz 2007. gada 1. janvārim.
Politiska izšķiršanās vai likums?
Kopš 2005. gada D. Dandēns vairākkārt vērsies 15 dažādās valsts pārvaldes institūcijās, bet bez rezultātiem. Vairāk nekā 35 tūkstošiem Latvijas pensionāru radītie zaudējumi ir vismaz vienas viņu mēneša pensijas apmērā. “Man un, domāju, arī pārējiem pensionāriem šī pensija ir vajadzīga izdzīvošanai, ņemot vērā šodienas dzīves dārdzību,” apgalvo seniors.
Viņam nav pieņemams, ka tiesu instances situāciju vērtē nevis no likuma ievērošanas viedokļa, bet pēc tā, vai valstij būs nauda, ko atmaksāt inflācijas kompensācijās. Tam, pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem, būtu nepieciešami kādi 3 – 4 miljoni latu.
Tiesībsarga Jura Jansona atbildē paskaidrots, ka ieturētās pensijas atmaksāja “politiskas izšķiršanās” rezultātā, nevis lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas. Tāpēc likumdevējam neesot tiesiska pienākuma izmaksāt par ieturētajām pensijām inflācijas kompensāciju. Šādu lēmumu varot pieņemt vienīgi “politiskās izšķiršanās” rezultātā.
Pensionāram tāds risinājums nav pieņemams. Viņš nespēj samierināties, ka tiesiskā, demokrātiskā valstī “politiskas izšķiršanās” vārdā tiek attaisnotas nelikumības, faktiski – noziedzīgi darījumi pret valsts vecāko paaudzi – pensionāriem. Tagad D. Dandēns ar iesniegumu jau atkārtoti vērsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča sola, ka, izskatot likuma “Par valsts pensijām” grozījumus otrajā lasījumā, tiks vērtēts arī šis priekšlikums par inflācijas kompensācijām.
