Pensiju ziedo putras virtuvei 0
Ogrēnietes Aija Kārkliņa un Zelma Bērziņa piezvanīja un ieteica arī citiem lasītājiem pastāstīt par Jāzepu Janiševu, kurš par saviem privātajiem līdzekļiem izveidojis zupas jeb, precīzāk, putras virtuvi.
Jāzeps Janiševs ir Ogres novada pensionāru un invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņa izveidotā labdarības virtuve pilsētā darbojas kopš pagājušā gada septembra. Uz jautājumu, kas pamudinājis tā rīkoties, viņš atbild: “Kā Latvijas pilsonis un vēlētājs jūtos līdzatbildīgs par tiem procesiem, kas notiek valstī. Ja valdība trūcīgajiem nepievērš vajadzīgo uzmanību, tad rīkojos pats, cik manos spēkos.”
J. Janiševs ir izdienas pensionārs. Pensijā devies kā virsnieks 42 gadu vecumā. Toreiz juties teju vai neērti, ka tik jaunos gados saņem pensiju. Tāpēc darījis visu, lai arī valstij no viņa vēl būtu kāds labums. Pievērsies labdarībai. Iesākumā par savu naudu pircis maizi, no zemniekiem rudenī kartupeļus, burkānus, kāpostus un to visu dalījis trūcīgiem cilvēkiem.
Tagad vienu reizi nedēļā – ceturtdienās – Jāzeps uz gāzes plīts lielajā katlā vāra putru. Karstu un kūpošu izsniedz rindā stāvētājiem – maznodrošinātiem pilsētas iedzīvotājiem, nešķirojot ne pēc vecuma, ne ienākumiem un neprasot uzrādīt sociālā dienesta izziņas. Jāzeps atzīst, ka putras saņēmēju skaits katru nedēļu pieaug. Tāpēc tagad porcijas tiek normētas, katram tiek apmēram 400 gramu un aizdaram arī divi cīsiņi. Katla satura pietiekot 45 – 50 cilvēkiem.
Cik tāda putras vārīšana izmaksā? J. Janiševs no savas 217 latu pensijas ik mēnesi putras virtuvei ziedo 70 latu jeb 100 eiro. Putraimus un pārslas, kā arī cīsiņus pērk lielveikalā, izvēloties vislētāko preci. Čeki par pirkumu tiek saglabāti, lai uzrādītu Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas pārbauda produktu izcelsmi. Pats pavārs mācījies PVD kursos, viņam ir sanitārā grāmatiņa.
Putrām izvēlas trīs vai četrgraudu pārslas, auzu pārslas, arī putraimus. Piemēram, auzu pārslas 0,5 kg maksā 47 eirocentus. Vienam vārījumam 25 litru katlā vajadzīgas 10 tādas paciņas, kopā pieci kilogrami. Tas maksā 4,70 eiro, cīsiņi – 7,20 eiro. Putrai tiek pievienoti pipari, lauru lapas, sīpoli. Protams, jāpieskaita arī izdevumi par gāzi, bet tie nav lieli, kādi divi eiro. Par telpām, ko pašvaldība piešķīrusi biedrībai, īres nauda nav jāmaksā. Tas ir novada domes ieguldījums labdarībā.
Rindā stāvētājiem jautāju, kā garšo Jāzepa vārītā putra? Ļoti labi, atbild Aija Grīnberga un Janīna Sivakova, abas pensionāres, pensija nesasniedz 200 eiro. Putra viņām aizstājot īstas pusdienas. Arī Andrejs, 22 gadus vecs bezdarbnieks, šurp nākot katru ceturtdienu. Viņš gan atzīst, ka putras vietā labprātāk vēlētos kādu gaļas ēdienu, bet labi, ka tā. Arī pārējie gaidītāji cits caur citu sauc – garšīgi, normāli, viss kārtībā! Un paldies Jāzepam par to, ko viņš dara!
Jāzeps cer, ka viņa piemēram varētu rasties sekotāji, un tad viņš labprāt padalītos savā pieredzē. “Palīdzēt citiem – tas man sniedz milzu gandarījumu. Un man tas dod lielu spēku,” saka Jāzeps.
