Pensiju sistēma nākotnes perspektīvā 8
Pērn starpība starp sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem un izdevumiem vēl bija ar mīnusa zīmi, bet šogad un nākamajos gados tos plāno jau ar plusa zīmi. Piemēram, 2014. gadā tos plāno 132,4 miljonus eiro lielus. Vai un kā tas ietekmēs pensionāru maciņus, skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis, Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks un Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
Vai tiks indeksētas arī piemaksas pie pensijām? Vai ir cerība, ka tās varētu piešķirt arī tiem, kas pensionēsies šogad?
U. Augulis: – Lai gan pensionāri uzskata, ka piemaksu par darba stāžu – 1 eiro jeb 70 santīmus – inflācija “noēdusi” līdz 52 santīmiem, šogad tā netiks indeksēta. Nākotnē piemaksas apmērs tiem, kuriem tā jau piešķirta, varētu tikt palielināts. Viss atkarīgs no tā, kā attīstīsies ekonomika, cik būs darba vietu un no kādām algām tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd Latvijā no minimālās un vēl zemākas algas nodokļus maksā 34% strādājošo. Salīdzinājumam – Igaunijā tikai 20%.
Izskan dažādas idejas arī Saeimā, ka, piemēram, vajadzētu indeksēt pensijas atkarībā no darba stāža. Sākotnēji pensiju sistēmā bija ietverta norma, ka pensiju indeksē atkarībā no algas izmaiņām. Centīsimies to atjaunot, tādēļ jaunajos Pensiju likuma grozījumos noteikts, ka pensiju indeksē ar daļu no algas indeksa.
Pozitīvs pavērsiens šajā gadā ir tas, ka pensiju piemaksas tiek pārnestas uz pamatbudžetu, tādējādi ļoti būtiski atslogojot sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus.
J. Muižniece: – Piemaksa pie pensijas par darba stāžu līdz 1996. gadam bija domāta kā pagaidu pasākums, tādēļ, sākot ar 2012. gadu, tā vairs netiek piešķirta. Savulaik paredzēja arī aizsardzības mehānismu tiem cilvēkiem, kuriem kopējais apdrošināšanas stāžs ir vairāk par 30 gadiem, bet laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam ienākumi bija zemi vai to vispār nebija. Lai novērtētu šo četru gadu periodu, tiek ņemta vērā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī šajā laikā. Šā atvieglojuma piešķiršanas laiks ir pagarināts līdz 2015. gadam un, tā kā tas tiek piemērots 76% no visām jaunpiešķirtajām pensijām, visticamāk, tiks pagarināts.
Cilvēkiem, kam vienāds darba stāžs un kas pensionējās 2010. un 2013. gadā, ļoti atšķiras piešķirto pensiju apmērs. Kādēļ tā?
– Pārejas perioda vecuma pensiju apmērus ietekmē darba stāžs līdz 1996. gadam, individuālā alga no 1996. līdz 1999. gadam, pensionēšanās vecums un pensiju kapitāla indeksācija. Lai mūža laikā maksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas nezaudētu vērtību, tās katru gadu indeksē ar kapitāla indeksu, iegūstot uzkrāto pensijas kapitālu. Taču pensiju sistēmu ietekmē arī demogrāfiskie un ekonomiskie rādītāji. No 2009. līdz 2011. gadam Latvijā samazinājās sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits, strādājošo algas, līdz ar to pensijas kapitāla indekss šajos gados bija negatīvs. Tādēļ cilvēkiem, kas devās pensijā krīzes laikā, kapitāls tika indeksēts ar mazāku indeksu nekā tiem, kas devās pensijā pirms tam.
Dažās valstīs noteikti pensiju griesti – noteikta summa, par kuru lielāku pensijā nopelnīt nevar. Vai Latvijā kādreiz tiks pārskatītas pensijas, kas mērāmas vairākos tūkstošos eiro?
I. Alliks: – Pensiju sistēmās, kas balstās uz individualizētām sociālās apdrošināšanas iemaksām, šādus pensiju griestus nenosaka, jo pastāv sociālo iemaksu ierobežojumi, tas nozīmē, ka, pārsniedzot noteiktu summu, no turpmākās vairs netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Krīzes laikā šie sociālo iemaksu griesti tika atcelti, šogad tos atkal atjaunoja.
Tūkstošiem eiro lielo pensiju pamatā ir veids, kādā tika novērtēts sākuma kapitāls jeb cilvēka darba mūžs līdz 1996. gadam. Ja mēs gribētu ar šodienas skatu revidēt to, kas notika 1996. un 1999. gadā, tad būtu jāpārskata pensijas pilnīgi visiem, tādēļ tas, visticamāk, atrisināts netiks.
Daudz svarīgāk izvērtēt iespēju noteikt valstī garantēto bāzes pensiju minimāla ienākumu sliekšņa līmenī. Diskusijas par to varētu sākties jau šā gada beigās vai nākamajā gadā. Viss atkarīgs no tā, vai izdosies vienoties par minimālo ienākumu līmeni.
Fakti
Latvijā pērn bija 967,8 tūkstoši sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji un pašnodarbinātie), bet vidējā apdrošināšanas iemaksu alga – 627,81 eiro.
2013. gadā 480,5 tūkstoši vecuma pensionāru vidēji saņēma pensijā 273 eiro.
2013. gadā minimālo pensiju saņēma 13,7% vecuma pensionāri. Minimālā vecuma pensija cilvēkam ar mazu apdrošināšanas stāžu – līdz 20 gadiem – ir 70,43 eiro.
